Par kompāniju

Medijiem

Dec 28, 2011
Parex bankas ārkārtas akcionāru sapulce pieņem lēmumu par bankas statusa maiņu

Šodien, 2011. gada 28. decembrī, akciju sabiedrības Parex bankaārkārtas akcionāru sapulce atbilstoši iepriekš izsludinātajai darba kārtībai pieņēma lēmumu atteikties no Parex bankai izsniegtās licences kredītiestādes darbībai un veikt ar bankas statusa maiņu saistītos grozījumus Parex bankas statūtos. Jaunais darbības modelis, kā arī Parex bankas nosaukuma maiņai nepieciešamās darbības tiks īstenotas pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas saņemšanas.

Parex bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs savā uzrunā bankas akcionāriem uzsvēra: „Šodienas akcionāru sapulce ir īpaša. Tā iezīmē jauna ceļa sākumu Parex bankas vēsturē un iedarbinās bankas pārveides procesu. Šodien akcionāriem ir jālemj par atteikšanos no kredītiestādes licences. Statusa maiņa mums ļaus koncentrēt bankas resursus un fokusēties uz mūsu pamatbiznesu, tas ir, problemātisko aktīvu pārvaldīšanu.”

Lēmums par Parex bankas statusa maiņu ir pārdomāts un likumsakarīgs solis, ņemot vērā, ka kopš pagājušā gada augusta Parex banka kā risinājumu banka vairs nesniedz komercbankām raksturīgos pakalpojumus. Atbilstoši Eiropas Komisijas apstiprinātā restrukturizācijas plānā izvirzītajiem uzdevumiem Parex banka turpina problemātisko aktīvu izstrādi, lai valsts maksimāli atgūtu tās glābšanā ieguldītos līdzekļus. Šobrīd banka savu darbību ir koncentrējusi trijos galvenajos virzienos: kredītu restrukturizācija, parādu piedziņa un pārņemto nekustamo īpašumu pārvaldīšana. No 2010. gada 1. augusta līdz šim brīdim Parex banka intensīva darba rezultātā no problemātisko aktīvu portfeļa ir atguvusi vairāk nekā 200 miljonus latu.

Parex bankaspārveide par aktīvu pārvaldes uzņēmumu ļaus samazināt administratīvās izmaksas, kas saistītas ar kredītiestādes licences uzturēšanu, kā arī ietaupīt kredītiestāžu darbību regulējošo saistību izpildei nepieciešamos cilvēku un laika resursus.Tāpat pēc bankas statusa maiņas valstij nebūs jāveic turpmāka valsts noguldījumu kapitalizācija, kas līdz šim tika veikta ar mērķi nodrošināt bankas darbību atbilstoši Kredītiestāžu likuma noteikumiem.

Pēc atteikšanās no bankas licences Parex bankai būs jānokārto saistības ar privātajiem depozītu turētājiem. Bankas rīcībā ir pietiekams līdzekļu apjoms, lai tās varētu izpildīt. Šogad banka bez papildus valsts atbalsta jau sekmīgi ir nokārtojusi saistības pret sindicētajiem aizdevējiem 164 miljonu latu apmērā, kas bija viens no ierobežojumiem bankas statusa maiņai.

Parex bankas klientiem bankas statusa maiņa neradīs nekādas izmaiņas to saistībās un, tāpat kā līdz šim, banka veiks mērķtiecīgu darbu izsniegto kredītu atgūšanai un nodrošinās sekmīgu aktīvu saglabāšanu un pārdošanu. Nemainīsies arī Parex bankas akcionāru sastāvs: LPA šobrīd pieder 83,07%, ERAB 13,61%, bet mazākuma akcionāriem - 3,32% Parex bankas akciju.

Parex bankas turpmākās darbības modeli, kas paredz bankas statusa maiņu un atteikšanos no kredītiestādes licences, 2011. gada 22. novembrī atbalstīja Ministru kabinets.

Dec 15, 2011
Parex banka valstij pirms termiņa atmaksā 6 miljonus latu

Akciju sabiedrība Parex banka Finanšu ministrijai pirms termiņa ir atmaksājusi 6 miljonus latu no valsts iepriekš veiktā ieguldījuma bankā. Šobrīd valsts no Parex bankas ir atguvusi 70 miljonus latu un saņēmusi 98 miljonus latu procentu maksājumos par valsts atbalsta izmantošanu. Papildus minētajam, Parex banka ir veikusi valsts garantētā sindicētā kredīta atmaksu 164 miljonu latu apmērā, tā atbrīvojot valsts budžetu un nodokļu maksātājus no būtiskām kredītsaistībām.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs norāda: „ Atgādināšu, ka Parex bankā ir atstāti tikai problemātiskie kredīti ar ieilgušām atmaksas problēmām, līdz ar to mūsu ikdienas darbs ir saistīts ar klientiem, kuri vai nu nespēj pildīt savas saistības pret banku, vai arī  nevēlas sadarboties un kārtot savus parādus. Nav arī noslēpums, ka nereti mēs  saskaramies ar nopietnu pretdarbību Latvijā un ārpus tās robežām, jo  daļai mūsu klientu saistību apjoms ir mērāms miljonos latu. Tādēļ droši varu apgalvot, ka katrs mūsu komandas atgūtais lats ir smaga darba rezultāts, un man ir pamatots iemesls justies apmierinātam par paveikto.”

Kopš 2010. gada 1. augusta līdz šim brīdim Parex banka no problemātisko kredītu restrukturizācijas ir atguvusi vairāk nekā 200 miljonus latu. Lielākā daļa atgūto līdzekļu tika  novirzīti 164 miljonu sindicētā kredīta atmaksai.   

Papildus uzziņai: 

Parex bankas darbība ir koncentrēta trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, parādu piedziņa un nekustamo īpašumu pārvaldīšana.  Aizvien lielāku īpatsvaru Parex bankas darba kārtībā iegūst nekustamo īpašumu joma – pārsvarā tā ir īpašumu atsavināšana, pārņemšana un pārvaldīšana. Uzlabojoties  nekustamo īpašumu tirgum, ir Parex banka plāno maksimāli izdevīgu nekustamo īpašumu realizāciju ar mērķi iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus valsts ieguldījuma atmaksai. Parex bankas  nekustamo īpašumu  portfelis 2011. gada 30. septembrī sastāvēja no vairāk nekā 800 objektiem.  

Dec 14, 2011
Akciju sabiedrības “Parex banka” 2011.gada 28.decembra ārkārtas akcionāru sapulces LĒMUMU PROJEKTI

Apstiprināti akciju sabiedrības “Parex banka” valdes sēdē
2011.gada 28.novembrī un 12.decembrī
un izskatīti akciju sabiedrības “Parex banka” padomes sēdē
2011.gada 28.novembrī un 14.decembrī

Akciju sabiedrības “Parex banka”
2011.gada 28.decembra ārkārtas akcionāru sapulces
LĒMUMU PROJEKTI

1. Par atteikšanos no AS „Parex banka” izsniegtās licences kredītiestādes darbībai
1. Atteikties no AS „Parex banka” izsniegtās licences kredītiestādes darbībai, ievērojot Kredītiestāžu likuma 126.panta 3.daļas noteikumus.
2.Nolūkā ievērot Kredītiestāžu likuma 126.panta 3.daļas noteikumus un saglabāt AS „Parex banka” maksātspēju, atbilstoši attiecīgo līgumu par LR Finanšu ministrijas noguldījumu (kredītiestādei sniegtais valsts komercdarbības atbalsts) izvietošanu noteikumiem pēc LR Finanšu ministrijas pieprasījuma konvertēt LR Finanšu ministrijas izvietotos noguldījumus dematerializētās slēgtās emisijas AS „Parex banka” obligācijās.
3.Emitēt dematerializētas slēgtās emisijas AS „Parex banka” obligācijas LR Finanšu ministrijas veikto noguldījumu pamatsummu atlikumu apmērā, kas nepieciešamas LR Finanšu ministrijas veikto noguldījumu konvertēšanai un pilnvarot AS „Parex banka” padomi apstiprināt minēto dematerializēto slēgtās emisijas AS „Parex banka” obligāciju emisijas noteikumus, kā arī pēc nepieciešamības izdarīt turpmākus grozījumus minētajos emisijas noteikumos.
4.Pilnvarot AS „Parex banka” valdi veikt nepieciešamās darbības, lai emitētu AS „Parex banka” obligācijas, konvertētu LR Finanšu ministrijas izvietotos noguldījumus AS „Parex banka” obligācijās, kā arī saņemtu Kredītiestāžu likuma 126.panta 3.daļā minēto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju saistībā ar atteikšanos no AS „Parex banka” izsniegtās licences kredītiestādes darbībai.

2. Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos
1.Aizstāt visā AS “Parex banka” statūtu tekstā (izņemot vārdu savienojumā „Parex banka”) vārdu “Banka” ar vārdu “Sabiedrība”.
2.Izdarīt grozījumus AS “Parex banka” statūtu 2.1. punktā, izsakot to šādā redakcijā:
„2.1. Sabiedrības galvenie komercdarbības veidi saskaņā ar NACE klasifikāciju (Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija) 2.redakciju ir šādi:
2.1.1. Sabiedrības izsniegto kredītu restrukturizācija (00.00);
2.1.2. Sabiedrības izsniegto kredītu piedziņa (00.00);
2.1.3. Sava nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana (68.10);
2.1.4. Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (68.20);
2.1.5. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata (68.32).

3. Izslēgt AS „Parex banka” Statūtu 6.3.10.-6.3.12.punktu.
4. Izteikt AS „Parex banka” Statūtu 6.3.13.punktu šādā redakcijā:

„6.3.13. jebkāda aizdevuma vai galvojuma piešķiršana vai jebkāda lēmuma pieņemšana, ar kuru Sabiedrība uzņemas saistības apmērā, kas pārsniedz Padomes apstiprinātās summas, izņemot aizdevuma piešķiršanu jebkurai Sabiedrības meitas sabiedrībai;”

5. Noteikt, ka visi augstāk minētie grozījumi AS „Parex banka” statūtos stājas spēkā ar brīdi, ka AS „Parex banka” ir saņēmusi Kredītiestāžu likuma 126.panta 3.daļā minēto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju saistībā ar atteikšanos no AS „Parex banka” izsniegtās licences kredītiestādes darbībai.

3. Par AS „Parex banka” nosaukuma maiņu.
1.Pēc Kredītiestāžu likuma 126.panta 3.daļā minētās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas saistībā ar AS „Parex banka” atteikšanos no tai izsniegtās licences kredītiestādes darbībai saņemšanas mainīt AS „Parex banka” nosaukumu.
2.Pilnvarot AS „Parex banka” valdi veikt nepieciešamās darbības, t.sk. pieņemt visus nepieciešamos lēmumus, AS „Parex banka” jaunā nosaukuma apstiprināšanai AS „Parex banka” 2012.gada kārtējā akcionāru sapulcē.

Nov 30, 2011
Parex banka atguvusi 197 miljonus latu, darbs ritējis atbilstoši restrukturizācijas plānam

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos akciju sabiedrība Parex banka turpināja intensīvu darbu pie prioritārā mērķa sasniegšanas, koncentrējot darbību trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, parādu piedziņa un nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Pārskata periodā ir izdevies sekmīgi noslēgt vairākus sarežģītus  liela apjoma kredītu restrukturizācijas  darījumus, kas prasījuši augsti profesionālus risinājumus, tostarp spēju atrast pieņemamus nosacījumus visām iesaistītajām pusēm.

‘’Īpaši jāatzīmē NVS valstu kredītu restrukturizācijas speciālistu profesionālie panākumi, kas bankai  ļāva pilnā apmērā atgūt savulaik izsniegtos  vairāku miljonu lielos aizdevumus. Kopš Parex bankas  restrukturizācijas 2010. gada 1. augustā kopumā ir atgūti 197 miljoni  latu, - pamatā no mūsu  pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un  vērtspapīru pārdošanas”, norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Tālredzīgās  bankas darbības stratēģijas rezultātā Parex bankai ir konsekventi izdevies izvairīties no aktīvu piespiedu pārdošanas.

Kopumā Parex bankas saimnieciskā darbība ir noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu un atbilstoši plānotajam pārskata periodu banka ir noslēgusi ar 35 miljonu latu zaudējumiem. Attiecīgajā 2010. gada periodā Parex bankas zaudējumi sastādīja 120 miljonus latu.

2011. gada pārskata perioda rezultātu pamatā veido divas būtiskas pozīcijas: – procentu izdevumu pārsniegums pār procentu ieņēmumiem un uzkrājumi nedrošajiem parādiem. Ņemot vērā, ka Parex bankā ir atstāti tikai  problemātiskie aizdevumi ar ieilgušām atmaksas problēmām, daudzos gadījumos ir uzsākti  parādu piedziņas procesi un par izsniegtajiem kredītiem ilgstoši netiek veikti  kredīta pamatsummas un procentu maksājumi. Likumsakarīgi, ka procentu ieņēmumu līmenis no Parex bankas kredītportfeļa ir būtiski zemāks nekā jebkurā citā kredītiestādē, kur to veido gan labie, gan problemātiskie kredīti.

Saskaņā ar  restrukturizācijas plānā noteiktajiem uzdevumiem pārskata periodā Parex banka uzsāka komplicēta un apjomīga projekta izstrādi un īstenošanu ar mērķi pārdot  bankas meitas līzinga kompānijas  NVS valstīs. Pirmie rezultāti tika sasniegti 2011. gada septembra beigās, kad  banka,  noslēdzot izdevīgu darījumu par meitas uzņēmumu Krievijā Parex Leasing un Extroleasing pārdošanu, izgāja no Krievijas līzinga tirgus. Jau pirmajā maksājumā Parex banka atguva vairāk nekā 14, 5 miljonus  ASV dolāru un līdz pat 2013. gada beigām turpinās saņemt nākamos maksājumus no līzinga kompānijas problemātisko aktīvu portfeļa pakāpeniskas realizācijas. Tādējādi rūpīgi pārdomātā darījuma struktūra un nosacījumi nodrošinās valsts ieguldījuma atmaksai nepieciešamo  naudas plūsmu, kas sekmēs restrukturizācijas plānā noteikto mērķu izpildi. No Krievijas līzinga kompānijām kopumā ir atgūti ievērojami naudas līdzekļi - kopš 2008. gada decembra līdz pārskata perioda beigām  ir saņemti vairāk nekā 120 miljoni  ASV dolāru.   Daļa no šiem naudas līdzekļiem savulaik tika novirzīta Parex bankas likviditātes krīzes novēršanai, bet daļa – valsts galvotajam 164 miljonu latu lielajam sindicētajam kredītam, kuru Parex banka pilnībā un bez papildus valsts atbalsta atmaksāja 2011. gada maijā.

Aizvien lielāku īpatsvaru Parex bankas darba kārtībā iegūst nekustamo īpašumu joma – pārsvarā tā ir īpašumu atsavināšana, pārņemšana un pārvaldīšana. Ņemot vērā, ka nekustamo īpašumu segments joprojām ir samērā neaktīvs un tā atveseļošanās notiek ļoti lēnā tempā, banka nesteidzas ar tās portfelī esošo vērtīgo aktīvu pārdošanu. Tā kā lielākajai daļai no Parex bankas  kredītportfelī esošajiem objektiem nākotnē ir sagaidāms vērtības pieaugums, tiek turpināta pārņemto objektu apsaimniekošana. Uzlabojoties  ekonomiskajai situācijai un nekustamo īpašumu tirgum, ir plānota maksimāli izdevīga nekustamo īpašumu realizācija ar mērķi iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus valsts ieguldījuma atmaksai. Līdz ar labvēlīgām tirgus izmaiņām, Parex bankas aizvien vairāk pievērsīsies nekustamo īpašumu tirdzniecībai. Bankas nekustamo īpašumu  portfelis 2011. gada 30. septembrī sastāvēja no vairāk nekā 800 objektiem.   

 

 

Papildus uzziņai: 

2011. gada 22. novembrī Ministru kabinets atbalstīja Parex bankas turpmākās darbības modeli, kas paredz bankas statusa maiņu un atteikšanos no kredītiestādes licences. Ja Parexbankas akcionāru sapulce pieņems šādu lēmumu, tad banka atteiksies no kredītiestādes licences un saskaņā ar Eiropas Komisijas  apstiprināto restrukturizācijas plānu turpinās aktīvu izstrādi, lai valsts maksimāli atgūtu tās glābšanā ieguldītos līdzekļus. Jaunais darbības modelis tiks ieviests pēc tam, kad atļauju būs devusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Parex bankas statusa maiņa ļaus samazināt izmaksas, kas saistītas ar kredītiestādes licences uzturēšanu. Pēc statusa maiņas tiks saglabāta Parex bankas aktīvu un saistību struktūra. Bankas klientiem statusa maiņa neradīs nekādas izmaiņas to saistībās un tāpat kā līdz šim banka veiks darbības, lai atgūtu izsniegtos kredītus, kā arī nodrošinās aktīvu saglabāšanu un pārdošanu.

Nov 28, 2011
Paziņojums par akciju sabiedrības Parex banka akcionāru ārkārtas sapulces sasaukšanu

AS „Parex banka” (vienotais reģistrācijas Nr. 40003074590, juridiskā adrese: Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1522) valde sasauc un paziņo, ka AS „Parex banka” akcionāru ārkārtas sapulce notiks 2011.gada 28.decembrī plkst. 10.00 Rīgā, Republikas laukumā 2A, akciju sabiedrības “Citadele banka” 3.stāva konferenču zālē.

 

Darba kārtība:

  1. Par atteikšanos no AS „Parex banka” izsniegtās licences kredītiestādes darbībai;
  2. Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos;
  3. Par AS „Parex banka” nosaukuma maiņu.

 

Akcionāru reģistrēšanās notiks sapulces dienā – 2011.gada 28.decembrī– no plkst. 09.30 līdz 10.00 akcionāru sapulces norises vietā.

 

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību:

  • akcionāriem reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments;
  • akcionāru pārstāvjiem un pilnvarniekiem reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments, jāiesniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēta pārstāvētā akcionāra rakstiska pilnvara vai likumiskajiem pārstāvjiem jāuzrāda pilnvarojumu apliecinošs dokuments.

 

Ar AS „Parex banka” akcionāru sapulcē izskatāmo jautājumu lēmumu projektiem AS „Parex banka” akcionāri var iepazīties, kā arī iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem no 2011.gada 14.decembra līdz 2011.gada 27.decembrim, darba dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 Rīgā, Republikas laukumā 2A, akciju sabiedrības „Parex banka” telpās, iepriekšējā dienā piesakoties pa tālruni 67779178, bet akcionāru sapulces dienā - reģistrācijas vietā.

 

Piedāvātie statūtu grozījumi 2.darba kārtības jautājumā „Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos”:

1. Aizstāt visā AS “Parex banka” statūtu tekstā (izņemot vārdu savienojumā „Parex banka”) vārdu “Banka” ar vārdu “Sabiedrība”.

 

2. Izdarīt grozījumus AS “Parex banka” statūtu 2.1.punktā, izsakot to šādā redakcijā:

„2.1. Sabiedrības galvenie komercdarbības veidi saskaņā ar NACE klasifikāciju (Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija) 2.redakciju ir šādi:

2.2.1. Sabiedrības izsniegto kredītu restrukturizācija (00.00);

2.2.2. Sabiedrības izsniegto kredītu piedziņa (00.00);

2.1.1. Sava nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana (68.10);

2.1.2. Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (68.20);

2.1.3. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata (68.32).

3. Izslēgt AS „Parex banka” Statūtu 6.3.10.-6.3.12.punktus.

4. Izteikt AS „Parex banka” Statūtu 6.3.13.punktu šādā redakcijā:

„6.3.13. jebkāda aizdevuma vai galvojuma piešķiršana vai jebkāda lēmuma pieņemšana, ar kuru Sabiedrība uzņemas saistības apmērā, kas pārsniedz Padomes apstiprinātās summas, izņemot aizdevuma piešķiršanu jebkurai Sabiedrības meitas sabiedrībai”. 

 

Ar cieņu,

AS „Parex banka” valde

Nov 28, 2011
Paziņojums par akciju sabiedrības Parex banka akcionāru ārkārtas sapulces sasaukšanu

AS „Parex banka” (vienotais reģistrācijas Nr. 40003074590, juridiskā adrese: Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1522) valde sasauc un paziņo, ka AS „Parex banka” akcionāru ārkārtas sapulce notiks 2011.gada 28.decembrī plkst. 10.00 Rīgā, Republikas laukumā 2A, akciju sabiedrības “Citadele banka” 3.stāva konferenču zālē.

Darba kārtība:
1.Par atteikšanos no AS „Parex banka” izsniegtās licences kredītiestādes darbībai;
2.Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos;
3.Par AS „Parex banka” nosaukuma maiņu.

Akcionāru reģistrēšanās notiks sapulces dienā – 2011.gada 28.decembrī – no plkst. 09.30 līdz 10.00 akcionāru sapulces norises vietā.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību:

  • akcionāriem reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments;
  • akcionāru pārstāvjiem un pilnvarniekiem reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments, jāiesniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēta pārstāvētā akcionāra rakstiska pilnvara vai likumiskajiem pārstāvjiem jāuzrāda pilnvarojumu apliecinošs dokuments.


Ar AS „Parex banka” akcionāru sapulcē izskatāmo jautājumu lēmumu projektiem AS „Parex banka” akcionāri var iepazīties, kā arī iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem no 2011.gada 14.decembra līdz 2011.gada 27.decembrim, darba dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 Rīgā, Republikas laukumā 2A, akciju sabiedrības „Parex banka” telpās, iepriekšējā dienā piesakoties pa tālruni 67779178, bet akcionāru sapulces dienā - reģistrācijas vietā.

Piedāvātie statūtu grozījumi 2.darba kārtības jautājumā „Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos”:
1. Aizstāt visā AS “Parex banka” statūtu tekstā (izņemot vārdu savienojumā „Parex banka”) vārdu “Banka” ar vārdu “Sabiedrība”.
2. Izdarīt grozījumus AS “Parex banka” statūtu 2.1.punktā, izsakot to šādā redakcijā:
„2.1. Sabiedrības galvenie komercdarbības veidi saskaņā ar NACE klasifikāciju (Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija) 2.redakciju ir šādi:
2.2.1. Sabiedrības izsniegto kredītu restrukturizācija (00.00);
2.2.2. Sabiedrības izsniegto kredītu piedziņa (00.00);
2.1.1. Sava nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana (68.10);
2.1.2. Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (68.20);
2.1.3. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata (68.32).

3. Izslēgt AS „Parex banka” Statūtu 6.3.10.-6.3.12.punktus.
4. Izteikt AS „Parex banka” Statūtu 6.3.13.punktu šādā redakcijā:

„6.3.13. jebkāda aizdevuma vai galvojuma piešķiršana vai jebkāda lēmuma pieņemšana, ar kuru Sabiedrība uzņemas saistības apmērā, kas pārsniedz Padomes apstiprinātās summas, izņemot aizdevuma piešķiršanu jebkurai Sabiedrības meitas sabiedrībai”.

Ar cieņu,
AS „Parex banka” valde

Nov 22, 2011
Parex banka atteiksies no kredītiestādes licences

Šodien Ministru kabinets atbalstīja Parex bankas turpmākās darbības modeli, kas paredz bankas statusa maiņu un atteikšanos no kredītiestādes licences. Ja Parexbankas akcionāru sapulce pieņems šādu lēmumu, tad banka atteiksies no kredītiestādes licences un saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) apstiprināto restrukturizācijas plānu turpinās aktīvu izstrādi, lai valsts maksimāli atgūtu tās glābšanā ieguldītos līdzekļus. Jaunais darbības modelis tiks ieviests pēc tam, kad atļauju būs devusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Valdība izskatīja vairākus iespējamos Parex bankas turpmākās darbības modeļus, tajā skaitā bankas statusa turpmāku saglabāšanu, taču tika secināts, ka piemērotākais un izdevīgākais variants ir bankas pārveide un atteikšanās no kredītiestādes licences, kas atbilst restrukturizācijas plāna mērķiem un ļauj valstij neuzņemties nākotnē papildus saistības regulējošo prasību izpildei. Lemjot par statusa maiņu, tika ņemts vērā, ka Parex banka jau kopš pagājušā gada augusta neveic klasiskās bankas funkcijas, proti, nenodarbojas ar kreditēšanu un nepieņem noguldījumus no klientiem. Kopš pagājušā gada augusta Parex bankas darbība pamatā ir saistīta ar aktīvu pārvaldīšanu un līdz ar to atbilstoši restrukturizācijas plāna uzdevumiem nav nepieciešams saglabāt bankas statusu, lai sasniegtu restrukturizācijas plāna mērķus. Turklāt ņemts vērā, ka EK apstiprinātais Parex bankas restrukturizācijas plāns neparedz pilnā mērā atjaunot bankas darbību.

Parex bankas statusa maiņa ļaus samazināt izmaksas, kas saistītas ar kredītiestādes licences uzturēšanu. Atsakoties no bankas statusa, Parex bankai turpmāk nebūs saistoša kapitāla pietiekamības prasību izpilde, kā arī nebūs jāmaksā FKTK finanšu stabilitātes nodeva un jāveic iemaksas noguldījumu garantiju fondā. Līdz ar to valstij nebūs jāveic turpmāka valsts noguldījumu kapitalizācija, kāda bija paredzēta restrukturizācijas plānā, lai nodrošinātu bankas darbību atbilstoši kredītiestādēm piemērojamām prasībām. Tāpat Ministru kabinets nolēma, ka šogad tiks veikta Finanšu ministrijas noguldījumu kapitalizācija, tādējādi ieguldot bankas pamatkapitālā 19,8 miljonus latu, kas ir būtiski mazāk nekā sākotnēji bija plānots. Bankas pamatkapitāla palielināšana netiek veikta no budžeta līdzekļiem, bet gan kapitalizējot Finanšu ministrijas noguldījumus bankā, turklāt jauni ieguldījumi no valsts puses Parex bankā arī turpmāk netiek plānoti.

Par bankas pārveidošanu vēl būs jālemj bankas akcionāru sapulcei. Ja akcionāri lems atbalstīt bankas pārveidi, tad bankai būs jāatsakās no licences nākamā gada sākumā un jānokārto saistības ar privātajiem depozītu turētājiem. Šogad banka bez papildus valsts atbalsta jau ir nokārtojusi saistības pret sindicētajiem aizdevējiem 164 miljonu latu apmērā, kas bija viens no ierobežojumiem bankas statusa maiņai. Bankas rīcībā ir pietiekams līdzekļu apjoms, lai banka varētu pildīt savas saistības un turpinātu darbu bez kredītiestādes licences. Pēc statusa maiņas tiks saglabāta Parex bankas aktīvu un saistību struktūra. Bankas klientiem statusa maiņa neradīs nekādas izmaiņas to saistībās un tāpat kā līdz šim tiks veiktas darbības, lai atgūtu izsniegtos kredītus, kā arī tiks nodrošināta aktīvu saglabāšana un pārdošana. Pārveidojot Parex banku akcionāru sastāvs nemainīsies. LPA šobrīd pieder 83,07%, ERAB 13,61%, bet mazākuma akcionāriem 3,32% Parex bankas akciju.

 

 

 

Nov 14, 2011
AS "Parex banka" 2011.gada 28.novembra ārkārtas akcionāru sapulces LĒMUMU PROJEKTI

Apstiprināti akciju sabiedrības “Parex banka” valdes sēdē
2011.gada 26.oktobrī un 09.novembrī
un izskatīti akciju sabiedrības “Parex banka” padomes sēdē
2011.gada 27.oktobrī un 14.novembrī

Akciju sabiedrības “Parex banka”
2011.gada 28.novembra ārkārtas akcionāru sapulces
LĒMUMU PROJEKTI

1. Par AS „Parex banka” pamatkapitāla palielināšanu:
1. Palielināt AS „Parex banka” pamatkapitālu par LVL 34’500’000 (trīsdesmit četri miljoni pieci simti tūkstoši latu), 17.slēgtajā akciju emisijā izlaižot 34’500’000 (trīsdesmit četri miljoni pieci simti tūkstoši) parastās vārda akcijas ar balsstiesībām un nominālvērtību LVL 1,00 (viens lats) par akciju.
2. Apstiprināt AS „Parex banka” 17.slēgtās akciju emisijas noteikumus (pielikumā);
3. Pilnvarot AS „Parex banka” valdi veikt nepieciešamās darbības, lai organizētu AS „Parex banka” pamatkapitāla palielināšanu.


2. Grozījumi AS „Parex banka” statūtos:
1. Izdarīt grozījumus AS “Parex banka” statūtu 3.1.punktā, izsakot to šādā redakcijā:

“3.1. Bankas pamatkapitāls ir LVL 325’727’295 (trīs simti divdesmit pieci miljoni septiņi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit pieci lati), ko veido 325’727’295 (trīs simti divdesmit pieci miljoni septiņi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit pieci lati) akcijas ar katras akcijas nominālvērtību LVL 1 (viens lats), kas sastāv no sekojošu kategoriju akcijām:
3.1.1. 265 583 439 (divi simti sešdesmit pieci miljoni pieci simti astoņdesmit trīs tūkstoši četri simti trīsdesmit deviņas) vārda akcijas ar balsstiesībām;
3.1.2. 60 143 856 (sešdesmit miljoni viens simts četrdesmit trīs tūkstoši astoņi simti piecdesmit sešas) vārda akcijas bez balsstiesībām.”


2. Gadījumā, ja atbilstoši AS „Parex banka” 17.slēgtās akciju emisijas noteikumiem netiek parakstītas visas AS „Parex banka” 17.slēgtajā akciju emisijā izlaistās akcijas un akciju emisija atbilstoši AS „Parex banka” 17.slēgtās akciju emisijas noteikumiem uzskatāma par notikušu parakstīto akciju apjomā, pilnvarot AS „Parex banka” valdi izdarīt un apstiprināt grozījumus AS „Parex banka” statūtu 3.1. un 3.1.1. punktā atbilstoši AS „Parex banka” 17.slēgtās akciju emisijas rezultātiem.

3. Par AS „Parex banka” Revīzijas komitejas ievēlēšanu
1. Ievēlēt Andri Riekstiņu, personas kods: 160160-12978, un Svetlanu Koļesņikovu, personas kods 191258-12708, par AS “Parex banka” Revīzijas komitejas locekļiem uz trīs gadu termiņu, nosakot pilnvaru termiņa sākumu 2011.gada 19.decembrī.
2. Uzdot AS „Parex banka” padomes priekšsēdētājam noslēgt līgumu ar jaunievēlētajiem Revīzijas komitejas locekļiem.
3. Noteikt, ka šis AS „Parex banka” valdes lēmums stājas spēkā pēc tam, kad to apstiprinājusi AS „Parex banka” padome.


Rīgā, 2011.gada 14.novembrī
Akciju sabiedrības “Parex banka” valde

Akciju sabiedrības „Parex banka”
17.slēgtās akciju emisijas
NOTEIKUMI

1.Akciju emisijas mērķis.
Lai nodrošinātu akciju sabiedrības “Parex banka” (turpmāk tekstā – Banka) darbības stabilitāti, efektivitāti, regulējošo prasību ievērošanu, tiek palielināts Bankas pamatkapitāls, emitējot jaunas akcijas Latvijas Republikas Komerclikuma 251.pantā paredzētajā kārtībā. 2011.gada 28.novembrī Bankas akcionāru ārkārtas sapulcē tika pieņemts lēmums palielināt Bankas pamatkapitālu par LVL 34’500’000 (Trīsdesmit četri miljoni pieci simti tūkstoši latu), 17.slēgtajā akciju emisijā izlaižot 34’500’000 (Trīsdesmit četri miljoni pieci simti tūkstoši) parastās vārda akcijas ar balsstiesībām un nominālvērtību LVL 1,00 (viens lats) par akciju (turpmāk – Jaunās akcijas).

2.Līdzšinējais Bankas pamatkapitāls, akciju kategorijas, skaits un nominālvērtība.
2.1. Līdzšinējais Bankas pamatkapitāls ir LVL 291’227’295 (divi simti deviņdesmit viens miljons divi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit pieci lati), ko veido 271’227’295 (divi simti deviņdesmit viens miljons divi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit piecas) akcijas (turpmāk – Esošās akcijas), kas sastāv no sekojošu kategoriju akcijām:

  • 231 083 439 (divi simti trīsdesmit viens miljons astoņdesmit trīs tūkstoši četri simti trīsdesmit deviņas) vārda akcijas ar balsstiesībām;
  • 60’143’856 (sešdesmit miljoni viens simts četrdesmit trīs tūkstoši astoņi simti piecdesmit sešas) vārda akcijas bez balsstiesībām.


2.2. Jebkuras akciju kategorijas vienas akcijas nominālvērtība ir LVL 1 (viens lats).
2.3. Viss līdzšinējais Bankas pamatkapitāls ir apmaksāts.

3.Bankas pamatkapitāla palielinājums.
3.1.
Paredzēts palielināt Bankas pamatkapitālu par LVL 34’500’000 (Trīsdesmit četri miljoni pieci simti tūkstoši latu).
3.2. Līdzšinējais Bankas pamatkapitāls kopā ar plānoto Bankas pamatkapitāla palielinājumu ir LVL 325’727’295 (trīs simti divdesmit pieci miljoni septiņi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit pieci lati).

4.Jauno akciju skaits, kategorija un citi nosacījumi.
4.1.
Paredzēts emitēt 34’500’000 (Trīsdesmit četri miljoni pieci simti tūkstoši) vārda akcijas ar balsstiesībām, kurām nav noteiktas nekādas priekšrocības.

5.Jauno akciju nominālvērtība, pārdošanas cena un apmaksas veids.
5.1.
Vienas Jaunās akcijas nominālvērtība ir LVL 1 (viens lats).
5.2. Jaunās akcijas tiek pārdotas par to nominālvērtību. Emisijas uzcenojums nav noteikts.
5.3. Jaunās akcijas tiek apmaksātas naudā.

6.Līdzšinējo Bankas akcionāru pirmtiesības.
6.1.
Līdzšinējiem Bankas akcionāriem (turpmāk – Esošie akcionāri) ir pirmtiesības iegādāties Jaunās akcijas, proporcionāli viņiem uz Bankas ārkārtas akcionāru sapulces 2011.gada 28.novembrī slēgšanas brīdi (turpmāk – Aprēķina brīdis) piederošo Esošo akciju nominālvērtību summai.
6.2. Viena Esošā akcija dod tiesības parakstīties uz 0,118464162 (nulle komats viens viens astoņi četri seši četri viens seši divi) Jaunajām akcijām (turpmāk – Pirmtiesības).
6.3. Ja Esošajam akcionāram atbilstoši Pirmtiesībām pienākas tāds Jauno akciju skaits, kas nav vesels skaitlis, akciju skaits tiek noapaļots līdz veselam skaitlim. Noapaļošana tiek veikta uz augšu, ja pirmā zīme aiz komata ir pieci vai vairāk. Noapaļošana tiek veikta uz leju, ja pirmā zīme aiz komata ir mazāka par pieci.

7.Parakstīšanās uz Jaunajām akcijām un to apmaksas kārtība.
7.1
. Par parakstīšanās uz Jaunajām akcijām vietu ir uzskatāma adrese: Rīga, Republikas laukums 2a, LV-1522.
7.2. Parakstīšanās uz Jaunajām akcijām notiks divos posmos:

7.2.1. Pirmais parakstīšanās posms
7.2.1.1. Esošie akcionāri ir tiesīgi parakstīties uz Jaunajām akcijām atbilstoši Pirmtiesībām;
7.2.1.2. Parakstīšanās tiek uzsākta dienā, kad Banka izsūta Esošajiem akcionāriem šos Noteikumus un informatīvu paziņojumu (turpmāk – Paziņojums) par attiecīgajam Esošajam akcionāram pienākošos Jauno akciju skaitu saskaņā ar Pirmtiesībām, un tiek pabeigta pēc viena mēneša no parakstīšanās uzsākšanas. Precīzi parakstīšanās termiņa sākuma un beigu datumi tiek norādīti Paziņojumā.
7.2.1.3. Parakstīšanās uz Jauno akciju tiek veikta veicot Jaunās akcijas nominālvērtības apmaksu uz šo Noteikumu 9.punktā norādīto Bankas kontu akciju apmaksai (turpmāk – Konts). Jaunā akcija tiek uzskatīta par parakstītu, ja Noteikumu 7.2.1.2. noteiktajā parakstīšanās beigu termiņā Kontā ir saņemta Jaunās akcijas nominālvērtības apmaksa pilnā apmērā.

7.2.2. Otrais parakstīšanās posms
7.2.2.1. Otrajā parakstīšanās posmā parakstīšanai tiek piedāvātas tās Jaunās akcijas, kuras Esošie akcionāri nav parakstījuši pirmajā posmā atbilstoši Pirmtiesībām (turpmāk – Atlikušās akcijas).
7.2.2.2. Uz Atlikušajām akcijām ir tiesīgi parakstīties tie Esošie akcionāri, kas ir parakstījušies uz Jaunajām akcijām saskaņā ar Pirmtiesībām (turpmāk – Tiesīgie akcionāri).
7.2.2.3. Katrs Tiesīgais akcionārs ir tiesīgs parakstīties uz sev vēlamo maksimālo Atlikušo akciju skaitu.
7.2.2.4. Parakstīšanās uz Atlikušajām akcijām ir veicama šo Noteikumu 7.2.1.2. un 7.2.1.3.punktā minētajā termiņā un kārtībā vienlaicīgi ar parakstīšanos uz Jaunajām akcijām saskaņā ar Pirmtiesībām.
7.2.2.5. Gadījumā, ja pēc šo Noteikumu 7.2.1.2.punktā noteiktā parakstīšanās beigu termiņa Bankas valde konstatē, ka otrajā posmā ir parakstīts tāds Atlikušo akciju skaits, kas pārsniedz kopējo Atlikušo akciju skaitu, Atlikušās akcijas tiek sadalītas starp Tiesīgajiem akcionāriem, kuri ir piedalījušies otrajā parakstīšanās posmā, proporcionāli attiecīgajam Tiesīgajam akcionāram piederošo Esošo akciju nominālvērtību summai pret visiem Tiesīgajiem akcionāriem, kuri piedalījušies otrajā parakstīšanas posmā, piederošo Esošo akciju nominālvērtību summai Aprēķina brīdī.
7.2.2.6. Samaksāto akciju nominālvērtību par Atlikušajām akcijām, kuras attiecīgajam Tiesīgajam akcionāram nepienākas saskaņā ar šo Noteikumu 7.2.2.5.punkta noteikumiem, Banka atmaksās Tiesīgajam akcionāram uz Tiesīgā akcionāra norādītu norēķinu kontu.

8.Jauno akciju emisijas rezultāta noteikšana
8.1.
Trīs darba dienu laikā pēc šo Noteikumu 7.2.1.2.punktā noteiktā parakstīšanās beigu termiņa Bankas valde apstiprina Jauno akciju emisijas rezultātus, izdarot attiecīgus ierakstus Bankas akcionāru reģistrā.
8.2. Desmit darba dienu laikā pēc Jauno akciju emisijas rezultātu apstiprināšanas Bankas valdē Banka rakstiski informē Esošos akcionārus, kuri piedalījās Jauno akciju emisijā, par attiecīgajam Esošajam akcionāram piederošo Jauno akciju skaitu, nosūtot Esošajam akcionāram akciju apliecību.
8.3. Ja šo Noteikumu 7.2.1.2.punktā noteiktajā parakstīšanās beigu termiņā visas Jaunās akcijas nav parakstītas, akciju emisija uzskatāma par notikušu parakstīto Jauno akciju apjomā. Šādā gadījumā Bankas valde ir pilnvarota izdarīt un apstiprināt grozījumus Bankas statūtu 3.1. un 3.1.1. punktā atbilstoši Jauno akciju emisijas rezultātiem.

9.Akciju apmaksas konts
konts Nr.: LV17PARX0012953570001
banka: AS „Citadele banka", kods PARXLV22
Saņēmējs: AS „Parex banka",
(reģ. nr.: 40003074590,
jurid. adrese: Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1522)
maksājuma mērķis: [skaits] AS „Parex banka” 17.emisijas akciju apmaksa

10.Akcionāru ievērībai
Pieņemot lēmumu par parakstīšanos uz Bankas jaunās emisijas akcijām, Banka aicina akcionārus izvērtēt ar ieguldījumu Bankas pamatkapitālā saistītos riskus.

Papildu informācija:

Oct 28, 2011
Paziņojums par akciju sabiedrības Parex banka akcionāru ārkārtas sapulces sasaukšanu

AS „Parex banka” (vienotais reģistrācijas Nr. 40003074590, juridiskā adrese: Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1522) valde sasauc un paziņo, ka AS „Parex banka” akcionāru ārkārtas sapulce notiks 2011.gada 28.novembrī plkst. 10.00 Rīgā, Republikas laukumā 2A, akciju sabiedrības “Citadele banka” 3.stāva konferenču zālē.

Darba kārtība:

  1. Par AS „Parex banka” pamatkapitāla palielināšanu;
  2. Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos;
  3. Par AS „Parex banka” Revīzijas komitejas ievēlēšanu.


Akcionāru
reģistrēšanās notiks sapulces dienā – 2011.gada 28.novembrī – no plkst. 09.30 līdz 10.00 akcionāru sapulces norises vietā.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību:

  • akcionāriem reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments;
  • akcionāru pārstāvjiem un pilnvarniekiem reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments, jāiesniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēta pārstāvētā akcionāra rakstiska pilnvara vai likumiskajiem pārstāvjiem jāuzrāda pilnvarojumu apliecinošs dokuments.


Ar
AS „Parex banka” akcionāru sapulcē izskatāmo jautājumu lēmumu projektiem AS „Parex banka” akcionāri var iepazīties, kā arī iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem no 2011.gada 14.novembra līdz 2011.gada 27.novembrim, darba dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 Rīgā, Republikas laukumā 2A, akciju sabiedrības „Parex banka” telpās, iepriekšējā dienā piesakoties pa tālruni 67779178, bet akcionāru sapulces dienā - reģistrācijas vietā.

Piedāvātais lēmumu projekts 2
.darba kārtības jautājumā „Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos”:
Izdarīt grozījumus AS “Parex banka” statūtu 3.1.punktā, izsakot to šādā redakcijā:
“3.1. Bankas pamatkapitāls ir LVL 327 727 295 (trīs simti divdesmit septiņi miljoni septiņi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit pieci lati), ko veido 327 727 295 (trīs simti divdesmit septiņi miljoni septiņi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit pieci lati) akcijas ar katras akcijas nominālvērtību LVL 1 (viens lats), kas sastāv no sekojošu kategoriju akcijām:
3.1.1. 267 583 439 (divi simti sešdesmit septiņi miljoni pieci simti astoņdesmit trīs tūkstoši četri simti trīsdesmit deviņas) vārda akcijas ar balsstiesībām;
3.1.2. 60 143 856 (sešdesmit miljoni viens simts četrdesmit trīs tūkstoši astoņi simti piecdesmit sešas) vārda akcijas bez balsstiesībām.”


Ar cieņu,
AS „Parex banka” valde

 

 

 

 



Oct 28, 2011
Paziņojums par akciju sabiedrības Parex banka akcionāru ārkārtas sapulces sasaukšanu

AS „Parex banka” (vienotais reģistrācijas Nr. 40003074590, juridiskā adrese: Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1522) valde sasauc un paziņo, ka AS „Parex banka” akcionāru ārkārtas sapulce notiks 2011.gada 28.novembrī plkst. 10.00 Rīgā, Republikas laukumā 2A, akciju sabiedrības “Citadele banka” 3.stāva konferenču zālē.

Darba kārtība:
1.Par AS „Parex banka” pamatkapitāla palielināšanu;
2.Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos;
3.Par AS „Parex banka” Revīzijas komitejas ievēlēšanu.

Akcionāru reģistrēšanās notiks sapulces dienā – 2011.gada 28.novembrī – no plkst. 09.30 līdz 10.00 akcionāru sapulces norises vietā.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību:

  • akcionāriem reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments;
  • akcionāru pārstāvjiem un pilnvarniekiem reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments, jāiesniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēta pārstāvētā akcionāra rakstiska pilnvara vai likumiskajiem pārstāvjiem jāuzrāda pilnvarojumu apliecinošs dokuments.


Ar AS „Parex banka” akcionāru sapulcē izskatāmo jautājumu lēmumu projektiem AS „Parex banka” akcionāri var iepazīties, kā arī iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem no 2011.gada 14.novembra līdz 2011.gada 27.novembrim, darba dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 Rīgā, Republikas laukumā 2A, akciju sabiedrības „Parex banka” telpās, iepriekšējā dienā piesakoties pa tālruni 67779178, bet akcionāru sapulces dienā - reģistrācijas vietā.

Piedāvātais lēmumu projekts 2.darba kārtības jautājumā „Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos”:
Izdarīt grozījumus AS “Parex banka” statūtu 3.1.punktā, izsakot to šādā redakcijā:
“3.1. Bankas pamatkapitāls ir LVL 327 727 295 (trīs simti divdesmit septiņi miljoni septiņi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit pieci lati), ko veido 327 727 295 (trīs simti divdesmit septiņi miljoni septiņi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit pieci lati) akcijas ar katras akcijas nominālvērtību LVL 1 (viens lats), kas sastāv no sekojošu kategoriju akcijām:
3.1.1. 267 583 439 (divi simti sešdesmit septiņi miljoni pieci simti astoņdesmit trīs tūkstoši četri simti trīsdesmit deviņas) vārda akcijas ar balsstiesībām;
3.1.2. 60 143 856 (sešdesmit miljoni viens simts četrdesmit trīs tūkstoši astoņi simti piecdesmit sešas) vārda akcijas bez balsstiesībām.”


Ar cieņu,
AS „Parex banka” valde

Oct 20, 2011
Parex banka no NVS valstu līzinga portfeļa kopumā ir atguvusi vairāk nekā 150 miljonus ASV dolāru

Pēc veiksmīgi realizētās Parex bankas līzinga kompāniju Krievijā pārdošanas, šā gada 20. oktobrī ir noslēgts plānotais Pareks Lizinq and Faktorinq pārdošanas darījums Azerbaidžānā, tā atgūstot vēl 3,4 miljonus ASV dolāru. Kopš 2008. gada nogales no Azerbaidžānas līzinga portfeļa kopumā ir atgūti vairāk nekā 37 miljoni ASV dolāru, savukārt no Krievijas līzinga kompānijām - vairāk nekā 120 miljoni ASV dolāru. Daļa no apjomīgajiem naudas līdzekļiem savulaik tika novirzīta Parex bankas likviditātes krīzes novēršanai 2008. gadā, bet daļa – valsts galvotajam 164 miljonu latu lielajam sindicētajam kredītam, kuru Parex banka pilnībā un bez papildus valsts atbalsta atmaksāja šā gada maijā.

„Mūsu galvenais biznesa mērķis un solījums ir nemainīgs - atgūt un atmaksāt valstij maksimāli daudz ieguldīto līdzekļu, tādēļ līzinga kompāniju pārdošana ir likumsakarīgs un loģisks solis. Tai pat laikā ir svarīgi izvēlēties optimālāko no iespējamajiem rīcības scenārijiem, izvērtējot potenciālos riskus un ekonomiskos ieguvumus. Bankas darbības rezultāti uzskatāmi apliecina, ka diendienā uzkrātās zināšanas un pieredze, strādājot specifiskā un komplicētā biznesa segmentā, ļauj mums gūt labus rezultātus arī sarežģītos tirgus apstākļos”,
norāda Kristofers Gviljams, Parex bankas valdes priekšsēdētājs.

Līdzīgi kā Parex Leasing un Extroleasing Krievijā pārdošanas gadījumā, arī Azerbaidžānas līzinga kompānijas pārdošanas darījums ir veikts atbilstoši Ministru kabineta un Eiropas Komisijas apstiprinātajam restrukturizācijas plānam, kas nosaka Parex bankas līzinga kompāniju NVS valstīs darbības izbeigšanu līdz 2013. gada 31. decembrim, tās pārdodot vai likvidējot. Plāns neparedz papildus līdzekļu ieguldīšanu šo kompāniju saimnieciskās darbības attīstīšanā un uzturēšanā.

Izvērtējot un salīdzinot Pareks Lizinq and Faktorinq kompānijas Azerbaidžānā iespējamos rīcības scenārijus un potenciālos ieguvumus, skaidri iezīmējās tūlītējas pārdošanas priekšrocības. Galvenie faktori, kas ļāva gūt pilnīgu pārliecību par pieņemtā lēmuma pareizību, ir: 

  • apjomīgās administratīvās izmaksas, kas nepieciešamas kompānijas darbības nodrošināšanai un kontrolei ārpus valsts robežām;

  • restrukturizācijas plānā noteiktais ierobežojums veikt ieguldījumus līzinga kompāniju darbības attīstībā;

  • juridiskie riski, kas saistīti ar citas valsts jurisdikciju un atšķirīgo biznesa vidi;

  • būtiskas naudas summas ieguvums;

  • pārredzama un caurspīdīga pārdošanas darījuma, tostarp naudas pārskaitījuma struktūra.

Par optimālāko risinājumu šo darījumu ir atzinusi arī neatkarīga starptautiskā ekspertu kompānija.

Vēlmi iegādāties Azerbaidžānas līzingu pauda vairāki potenciālie pircēji. Izvērtējot interesentu iesniegtos piedāvājumus, kā piemērotākais darījuma partneris ir izvēlēta Nīderlandes privāta sabiedrība ar ierobežotu atbildību SWITLAR investments B.V., kā rezultātā atbilstoši noslēgtajam pārdošanas līgumam Parex banka ir saņēmusi maksājumu 3,4 miljonu ASV dolāru apjomā. Šobrīd Parex banka turpina izvērtēt tai piederošās līzinga kompānijas Ukrainā pārdošanas iespējas.

Papildus uzziņai:

2011. gada septembrī, noslēdzot izdevīgu darījumu par tās meitas uzņēmumu Krievijā Parex Leasing un Extroleasing pārdošanu Unicorbank (Krievija) grupā ietilpstošam uzņēmumam, Parex banka izgāja no Krievijas līzinga biznesa. Jau pirmajā maksājumā tika atgūti vairāk nekā 14, 5 miljoni ASV dolāru, un līdz pat 2013. gada beigām Parex banka turpinās saņemt maksājumus no līzinga kompānijas problemātisko aktīvu portfeļa pakāpeniskas realizācijas. Pārdomātā darījuma struktūra un nosacījumi nodrošinās valsts ieguldījuma atmaksai nepieciešamo naudas plūsmu, tā sekmējot restrukturizācijas plānā noteikto mērķu izpildi. No Krievijas līzinga kompānijām kopumā ir atgūtie ievērojami naudas līdzekļi - kopš 2008. gada, kad valsts kļuva par Parex bankas lielāko akcionāru, ir saņemti vairāk nekā 120 miljoni ASV dolāru.

 



     



    Oct 20, 2011
    Kopumā no NVS valstu līzinga portfeļa atgūti vairāk nekā 150 miljoni ASV dolāru
    2011. gada 20. oktobrī ir noslēgts Pareks Lizinq and Faktorinq pārdošanas darījums Azerbaidžānā, tā atgūstot 3,4 miljonus ASV dolāru. Kopš 2008. gada nogales no Azerbaidžānas līzinga portfeļa kopumā ir atgūti vairāk nekā 37 miljoni ASV dolāru, savukārt no Krievijas līzinga kompānijām - vairāk nekā 120 miljoni ASV dolāru.
    Sep 29, 2011
    Parex banka iziet no Krievijas līzinga biznesa, kopumā atgūstot vairāk nekā 120 miljonus ASV dolāru

    Konsekventi un atbildīgi turpinot pildīt tai dotos uzdevumus, Parex banka irnoslēgusi izdevīgu darījumu par tās meitas uzņēmumu Krievijā Parex Leasing un Extroleasing pārdošanu Unicorbank (Krievija) grupā ietilpstošam uzņēmumam. Jau pirmajā maksājumā iratgūti vairāk nekā 14, 5 miljoni ASV dolāru, un līdz pat 2013. gada beigām Parex banka turpinās saņemt maksājumus no līzinga kompānijas problemātisko aktīvu portfeļa pakāpeniskas realizācijas. Rūpīgi pārdomātā darījuma struktūra un nosacījumi nodrošinās valsts ieguldījuma atmaksai nepieciešamo  naudas plūsmu, sekmējot restrukturizācijas plānā noteikto mērķu izpildi. No Krievijas līzinga kompānijām kopumā atgūtie naudas līdzekļi ir ievērojami - kopš valsts kļūšanas par Parex bankas  lielāko akcionāru ir saņemti vairāk nekā 120 miljoni  ASV dolāru.   

    Parex Leasing un Extroleasing pārdošanas darījums veikts atbilstoši Ministru kabineta un Eiropas Komisijas apstiprinātajam restrukturizācijas plānam, kas nosaka Parex bankas līzinga kompāniju NVS valstīs darbības izbeigšanu līdz 2013. gada  31. decembrim, tās pārdodot vai likvidējot. Plāns neparedz papildus līdzekļu ieguldīšanu šo kompāniju saimnieciskās darbības attīstīšanā un uzturēšanā.   

    „Ievērojot restrukturizācijas plānā paredzētos darbības  virzienus un noteiktos ierobežojumus, ieguvumi no Parex Leasing un Extroleasing pārdošanas  ir ievērojami lielāki, nekā varam gaidīt no uzņēmumu saimnieciskās darbības turpināšanas limitētā laika periodā ar tai sekojošu likvidāciju. Tādēļ esmu apmierināts, ka esam spējuši izmantot mums labvēlīgo tirgus situāciju un noslēgt plānoto darījumu. Šobrīd aktīvi izskatām arī mūsu līzinga kompāniju Ukrainā un Azerbaidžānā pārdošanas iespējas”, norāda  Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

    Atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem, Parex banka kopš 2009. gada ir pastāvīgi izskatījusi NVS valstu līzinga kompāniju pārdošanas iespējas, -  kopumā ir apzināti aptuveni 200 pretendenti. Arī par Parex Leasing un Extroleasing iegādiinteresipauda vairāki potenciālie pircēji, tajā skaitā  Unicorbank,  kuras piedāvājums tika atzīts par labāko.    

    Lēmums par abu meitas uzņēmumu pārdošanu tika pieņemts pēc  bankas speciālistu grupas un neatkarīgās starptautiskās ekspertu kompānijas veiktās iespējamo biznesa attīstības scenāriju visaptverošas finanšu analīzes, tostarp, salīdzinot naudas plūsmu, ko Extroleasing un Parex Leasing spētu  ģenerēt līdz tā  darbības beigšanai 2013. gada nogalē, ar  ekonomisko ieguvumu tūlītējas pārdošanas rezultātā par  attiecīgi noteikto cenu.  Veiktajos aprēķinos tika ņemti  vērā arī tādi būtiski faktori kā Extroleasing  un Parex Leasing atrašanās NVS un no tā izrietošie saimnieciskie un juridiskie riski, kā arī sagaidāmie uzņēmumu likvidācijas izdevumi. Tāpat liela uzmanība tika veltīta aktīvu iegādes interesentu pieteikumiem, saskaņā ar apstiprinātajām bankas  procedūrām    izvērtējot piedāvāto cenu, darījuma partnera reputāciju, finanšu līdzekļu pietiekamību, norādīto finanšu līdzekļu izcelsmes legalitāti un citus būtiskus faktorus.  Rezultātā par optimālāko tika atzīts Unicorbank  piedāvājums,  kas atbilst izvirzītajiem pārdošanas kritērijiem un ļauj Parex bankai atgūt ievērojamu valsts ieguldījuma daļu.   

     

    Par Parex banku:

    Kopš 2010. gada 1. augusta, kad Parex banka uzsāka savu  darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt tādus klasiskos banku pakalpojumus kā kontu apkalpošanu, noguldījumu pieņemšanu un citus, Parex bankas  galvenais mērķis ir valsts  ieguldījuma atgūšana maksimālā apmērā.

    2011. gada maijā Parex banka sekmīgi īstenoja tās pirmo ļoti nozīmīgo uzdevumu, samaksājot valsts galvotā starptautiskā sindicētā kredīta pēdējo maksājumu 164 miljonu latu apmērā. Maksājums tika veikts no bankas pašas resursiem, tādējādi atslogojot no apjomīgajām saistībām valsts budžetu un nodokļu maksātājus.

    Parex bankas lielākais akcionārs ir Latvijas valsts, ko pārstāv Privatizācijas aģentūra, un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).

    Sep 29, 2011
    Izejot no Krievijas līzinga biznesa, atgūti vairāk nekā 120 miljoni ASV dolāru
    2011. gada 29. septembrī Parex banka (tagad - Reverta) ir noslēgusi izdevīgu darījumu par meitas kompāniju Krievijā Parex Leasing un Extroleasing pārdošanu. Jau pirmajā maksājumā ir atgūti vairāk nekā 14, 5 miljoni ASV dolāru, un līdz pat 2013. gada beigām Parex banka turpinās saņemt maksājumus no līzinga kompānijas problemātisko aktīvu portfeļa pakāpeniskas realizācijas. Kopumā no Krievijas līzinga kompānijām ir atgūti ievērojami naudas līdzekļi - kopš 2008. gada novembra, kad valsts kļuva par Parex bankas lielāko akcionāru, ir saņemti vairāk nekā 120 miljoni ASV dolāru.

    „Ievērojot restrukturizācijas plānā paredzētos darbības virzienus un noteiktos ierobežojumus, ieguvumi no Parex Leasing un Extroleasing pārdošanas ir ievērojami lielāki, nekā varam gaidīt no šo kompāniju saimnieciskās darbības turpināšanas limitētā laika periodā ar tai sekojošu likvidāciju. Tādēļ esmu apmierināts, ka esam spējuši izmantot mums labvēlīgo tirgus situāciju un noslēgt plānoto darījumu”, norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.
    Aug 26, 2011
    Nolemj palielināt Parex bankas pamatkapitālu

     

    Par AS Parex banka ārkārtas akcionāru sapulces norisi


    Šodien, 2011. gada 26. augustā, atbilstoši izsludinātajai darba kārtībai, akciju sabiedrības Parex banka ārkārtas akcionāru sapulce ir pieņēmusi lēmumu par bankas pamatkapitāla palielināšanu, izdarījusi ar pamatkapitāla palielināšanu saistītus grozījumus bankas statūtos, un apstiprinājusi  pamatkapitāla palielināšanas noteikumus.  

    Saskaņā ar pieņemto lēmumu, Parex bankas pamatkapitāls tiks palielināts par 20 miljoniem latu, emitējot 20 miljonus parastās vārda akcijas ar balsstiesībām un nominālvērtību viena lata apmērā par akciju.  

    Pamatkapitāla palielināšana ir veikta atbilstoši valsts atbalsta restrukturizācijas plānam un nodrošinās Parex bankas darbības stabilitātes un regulējošo prasību izpildi.  Līdzīgi kā pie iepriekšējās pamatkapitāla palielināšanas, arī šoreiz tiks izmantota  daļa no uzkrātajiem procentiem par bankā izvietoto valsts termiņnoguldījumu. Līdz ar to papildus finansējums  pamatkapitāla palielināšanai no valsts nav nepieciešams. Darījuma rezultātā nemainīsies arī Parex bankas kopējo saistību apjoms pret Latvijas valsti. Parakstīšanās uz jaunajām akcijām sākas šodien, 26. augustā, un turpināsies līdz 26.09.2011.

     

    Uzziņai:

    Par Parex banku:

    Kopš 2010. gada 1. augusta, kad Parex banka uzsāka savu  darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt tādus klasiskos banku pakalpojumus kā kontu apkalpošanu, noguldījumu pieņemšanu un citus, Parex bankas  galvenais mērķis ir valsts  ieguldījuma atgūšana maksimālā apmērā.

    2011. gada maijā Parex banka sekmīgi īstenoja tās pirmo ļoti nozīmīgo uzdevumu, samaksājot valsts galvotā starptautiskā sindicētā kredīta pēdējo maksājumu 164 miljonu latu apmērā. Maksājums tika veikts no bankas pašas resursiem, tādējādi atslogojot no apjomīgajām saistībām valsts budžetu un nodokļu maksātājus.

    Parex bankas lielākais akcionārs ir Latvijas valsts, ko pārstāv Privatizācijas aģentūra, un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).

    Aug 26, 2011
    Akciju sabiedrības “Parex banka” 2011.gada 26.augusta ārkārtas akcionāru sapulces LĒMUMI

    Akciju sabiedrības “Parex banka”
    2011.gada 26.augusta ārkārtas akcionāru sapulces
    LĒMUMI

    1. Par AS „Parex banka” pamatkapitāla palielināšanu:
    1.Palielināt AS „Parex banka” pamatkapitālu par LVL 20’000’000 (Divdesmit miljoni latu), 16.slēgtajā akciju emisijā izlaižot 20’000’000 (divdesmit miljoni) parastās vārda akcijas ar balsstiesībām un nominālvērtību LVL 1,00 (viens lats) par akciju.
    2.Apstiprināt AS „Parex banka” 16.slēgtās akciju emisijas noteikumus (pielikumā);
    3.Pilnvarot AS „Parex banka” valdi veikt nepieciešamās darbības, lai organizētu AS „Parex banka” pamatkapitāla palielināšanu.

    Balsošanas rezultāti: lēmums ir pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu.

    2. Grozījumi AS „Parex banka” statūtos:
    Izdarīt grozījumus AS “Parex banka” statūtu 3.1.punktā, izsakot to šādā redakcijā:
    “3.1. Bankas pamatkapitāls ir LVL 291’227’295 (divi simti deviņdesmit viens miljons divi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit pieci lati), ko veido 291’227’295 (divi simti deviņdesmit viens miljons divi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit piecas) akcijas ar katras akcijas nominālvērtību 1 LVL (viens lats), kas sastāv no sekojošu kategoriju akcijām:
    3.1.1. 231 083 439 (divi simti trīsdesmit viens miljons astoņdesmit trīs tūkstoši četri simti trīsdesmit deviņas) vārda akcijas ar balsstiesībām;
    3.1.2. 60’143’856 (sešdesmit miljoni viens simts četrdesmit trīs tūkstoši astoņi simti piecdesmit sešas) vārda akcijas bez balsstiesībām.”

    Balsošanas rezultāti: lēmums ir pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu

    Rīgā, 2011.gada 26.augustā
    Akciju sabiedrības “Parex banka” valde

    Aug 25, 2011
    Parex banka 2011. gada 1. pusgadā atgūst vairāk nekā 100 miljonus latu

    Parex banka 2011. gada 1. pusgadā turpina atgūt valsts ieguldītos līdzekļus un apliecina  savu spēju strādāt saskaņā ar restrukturizācijas plānu

    Akciju sabiedrības Parex banka 2011. gada pirmo sešu mēnešu finanšu  pārskati liecina, ka minētajā periodā banka ir atguvusi vairāk nekā 100 miljonus latu, kā  arī pašas spēkiem, bez papildu valsts atbalsta ir spējusi samaksāt  valsts galvoto sindicēto kredītu 164 miljonu latu apmērā. Tāpat kopš sadalīšanas brīža banka ir pārņēmusi  aptuveni 800 nekustamos īpašumus, un  tās skaitliski nelielā, bet efektīvā darbinieku komanda ikdienā pārvalda aktīvus aptuveni 600 miljonu latu vērtībā, apkalpojot vairāk nekā 5 tūkstošus klientu.  Vienlaicīgi banka īsteno konsekventu un tālredzīgu problemātisko kredītu uzkrājumu veidošanas politiku, tā radot papildus drošību sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos. 

    Nenoliedzamilielākais un nozīmīgākais izaicinājums pārskata periodā Parex bankai bija valsts galvotā starptautiskā sindicētā kredīta atmaksa 164 miljonu apjomā. Nepieciešamos naudas līdzekļus banka akumulēja pašas spēkiem, bez papildus valsts atbalsta, tādējādi nosargājot valsts un nodokļu maksātāju intereses un  pilnībā nokārtojot  Parex bankas prioritārāsun būtiskās saistības.

    „Es apzinos, ka  mūsu darbu vēro ne vien banku pārraugošās institūcijas, bet arī Latvijas sabiedrība, jo valsts veiktais ieguldījums bankā likumsakarīgi ir skāris visu nodokļu maksātāju intereses. Tādēļ mani iepriecina, ka sākotnējo  skepsi pret mūsu uzsākto darbu pamazām ir nomainījusi draudzīgāka un izprotošāka attieksme. Ievērojot, ka bankas bilancē ir atstāti tikai problemātiskie kredīti ar nopietnām atmaksas problēmām, mūsu darbs nav pateicīgs, tas ir smags un sarežģīts. Tomēr katrs mūsu panākums ir vēl viens solis tuvāk nospraustajam mērķim”, norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs  Kristofers Gviljams.

    Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Ministru Kabineta apstiprināto Parex bankas  restrukturizācijas plānu pārskata periodā tika turpināta bankas aktīvu atgūšana,  tostarp, nekustamo īpašumu pārņemšana un profesionāla pārvaldīšana.  Kopš bankas sadalīšanas kopumā ir pārņemti aptuveni 800 nekustamo īpašumu, un paredzams, ka 2011. gada laikā to skaits būtiski pieaugs. Bankas nekustamo īpašumu portfeli veido  dažādu segmentu un kvalitātes  aktīvi, un tikpat atšķirīgs  ir to nākotnes vērtības potenciāls. Izmantojot  bankas ekspertu prognozes par ekonomikas izaugsmes perspektīvām, nekustamo īpašumu tirgus attīstību, naudas plūsmu, ko attiecīgais objekts var ģenerēt, kā arī citus būtiskus faktorus, tiek veikta katra aktīva rūpīga analīze.

    „ Lēmumi par objektu pārdošanu vai,  gluži pretēji,  izīrēšanu līdz labvēlīgākai  tirgus situācijai, tiek pieņemti tikai pēc detalizētas katra objekta analīzes”, norāda Parex bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs. „Lai arī mēs varētu paļauties tikai uz bankas ekspertu veikto analīzi, tomēr papildus pieprasām arī neatkarīgu ekspertu vērtējumu. Parex bankas pastāvīgā atrašanās saasinātas uzmanības lokā nosaka papildus prasības procesu caurspīdīguma nodrošināšanai”, norāda J. Adamovičs.  

    Visi Parex bankas pārņemtie nekustamos īpašumi, kuri tiek  izīrēti vai pārdoti, ir izvietoti bankas mājas lapas sadaļā „Nekustamie īpašumi”.

    Parex bankas saimnieciskā darbība pārskata periodā ir noritējusi stingrā saskaņā ar 2011. gada budžetu un bankas restrukturizācijas plānu. Kopumā ir atgūti vairāk nekā  100 miljonus latu, lielāko daļu no šiem līdzekļiem novirzot sindicētā kredīta atmaksai. Atbilstoši Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām un Parex bankas realizētajai piesardzīgajai grāmatvedības politikai, šā gada pirmo sešu mēnešu laikā ir izveidoti uzkrājumi problemātiskajiem kredītiem 18,6 miljonu latu apmērā. Kaut gan šie uzkrājumi bankas bilancē tiek atspoguļoti kā zaudējumi, tomēr konsekventā uzkrājumu veidošanas politika rada papildus drošību sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos, kas vērtējams kā pozitīvs aspekts. Atkarībā no turpmākajiem Latvijas un globālās ekonomikas attīstības tempiem, kas var būtiski ietekmēt atsevišķu kredītu atgūšanas perspektīvas, atzītais uzkrājumu apjoms var tikt pārskatīts un, labvēlīgas situācijas gadījumā – samazināts. Tāpat bankas darbības pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas  atspoguļoti arī procentu maksājumi 20 miljonu latu apmērā,  kas Parex bankai saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem jāiemaksā  valsts budžetā par veikto ieguldījumu. Atbilstoši pēc pārskata perioda  beigām Valsts kase tiks papildināta ar apjomīgu naudas summu 20 miljonu latu apmērā.

    Šā gada pirmajos sešos mēnešos tika turpināta visu bankas administratīvo izmaksu pārvērtēšana. Atbildīgi veiktais darbs un sabalansētā plānošana ir devusi labus rezultātus -  administratīvās izmaksas pārskata periodā veidoja tikai 0,9 procentus no vidējās bankas aktīvu neto vērtības. Šis rādītājs vēlreiz uzskatāmi apliecina Parex bankas izveidotās administratīvās struktūras un tās kontroles efektivitāti, ņemot vērā, ka banka ikdienā pārvalda aktīvus aptuveni 600 miljonu latu vērtībā un apkalpo vairāk nekā 5000 klientu. 

     

    Uzziņai par Parex banku:

    Pēc  veiktās  Parex bankas restrukturizācijas, pamatā tajā atstājot tikai problemātiskos aizdevumus ar nopietnām atmaksas problēmām, Parex banka ir kļuvusi par unikālu institūciju Baltijas valstīs. 2011. gada 17. maijā Ministru kabinets atbalstīja starptautiskā finanšu konsultanta Nomura International plc izstrādāto Parex bankas pārdošanas stratēģiju. Līdz ar to ir pieņemts lēmums, ka Parex bankai jāturpina īstenot minētā finanšu konsultanta izstrādāto bankas darbības stratēģiju ar mērķi atgūt valsts ieguldījumu maksimālā  apmērā.  Lai realizētu bankas pārņemto aktīvu vērtības paaugstināšanu un saglabāšanu, bankas darbības prioritārie virzieni arī turpmāk būs problemātisko kredītu restrukturizācija,  parādu piedziņa un pārņemto nekustamo īpašumu profesionāla pārvaldīšana un realizācija. Tuvākajā laikā Parex banku kopumā piedāvāt investoriem nav paredzēts. 

    Aug 12, 2011
    Arkārtas akcionāru sapulces LĒMUMU PROJEKTI

    Apstiprināti akciju sabiedrības “Parex banka” valdes sēdē
    2011.gada 25. jūlijā un 11.augustā
    un izskatīti akciju sabiedrības “Parex banka” padomes sēdē
    2011.gada 25.jūlijā un 12.augustā

    Akciju sabiedrības “Parex banka”
    2011.gada 26.augusta ārkārtas akcionāru sapulces
    LĒMUMU PROJEKTI

    1. Par AS „Parex banka” pamatkapitāla palielināšanu:

    1. Palielināt AS „Parex banka” pamatkapitālu par LVL 20’000’000 (Divdesmit miljoni latu), 16.slēgtajā akciju emisijā izlaižot 20’000’000 (divdesmit miljoni) parastās vārda akcijas ar balsstiesībām un nominālvērtību LVL 1,00 (viens lats) par akciju.
    2. Apstiprināt AS „Parex banka” 16.slēgtās akciju emisijas noteikumus (pielikumā);
    3. Pilnvarot AS „Parex banka” valdi veikt nepieciešamās darbības, lai organizētu AS „Parex banka” pamatkapitāla palielināšanu.


    2. Grozījumi AS „Parex banka” statūtos:

    Izdarīt grozījumus AS “Parex banka” statūtu 3.1.punktā, izsakot to šādā redakcijā:
    “3.1. Bankas pamatkapitāls ir LVL 291’227’295 (divi simti deviņdesmit viens miljons divi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit pieci lati), ko veido 291’227’295 (divi simti deviņdesmit viens miljons divi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit piecas) akcijas ar katras akcijas nominālvērtību 1 LVL (viens lats), kas sastāv no sekojošu kategoriju akcijām:
    3.1.1. 231 083 439 (divi simti trīsdesmit viens miljons astoņdesmit trīs tūkstoši četri simti trīsdesmit deviņas) vārda akcijas ar balsstiesībām;
    3.1.2. 60’143’856 (sešdesmit miljoni viens simts četrdesmit trīs tūkstoši astoņi simti piecdesmit sešas) vārda akcijas bez balsstiesībām.”


    Rīgā, 2011.gada 12.augustā
    Akciju sabiedrības “Parex banka” valde

    Akciju sabiedrības „Parex banka”
    pamatkapitāla palielināšanas
    (16.emisijas)
    NOTEIKUMI

    1. Akciju emisijas mērķis.
    Lai nodrošinātu akciju sabiedrības “Parex banka” (turpmāk tekstā – Banka) darbības stabilitāti, efektivitāti, regulējošo prasību ievērošanu, un izpildītu Bankas esošās saistības (tai skaitā veiktu Finanšu ministrijas (Valsts kases) noguldījumu pamatsummas atmaksu un procentu par 2011.gadu samaksu), tiek palielināts Bankas pamatkapitāls, emitējot jaunas akcijas Latvijas Republikas Komerclikuma 251.pantā paredzētajā kārtībā. 2011.gada 26.augustā Bankas akcionāru ārkārtas sapulcē tika pieņemts lēmums palielināt Bankas pamatkapitālu par LVL 20’000’000 (Divdesmit miljoni latu), 16.slēgtajā akciju emisijā izlaižot 20’000’000 (divdesmit miljoni) parastās vārda akcijas ar balsstiesībām un nominālvērtību LVL 1,00 (viens lats) par akciju (turpmāk – Jaunās akcijas).

    2. Līdzšinējais Bankas pamatkapitāls, akciju kategorijas, skaits un nominālvērtība.
    2.1.
    Līdzšinējais Bankas pamatkapitāls ir LVL 271’227’295 (divi simti septiņdesmit viens miljons divi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit pieci lati), ko veido 271’227’295 (divi simti septiņdesmit viens miljons divi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit piecas) akcijas (turpmāk – Esošās akcijas), kas sastāv no sekojošu kategoriju akcijām:

    • 211 083 439 (divi simti vienpadsmit miljoni astoņdesmit trīs tūkstoši četri simti trīsdesmit deviņas) vārda akcijas ar balsstiesībām;
    • 60’143’856 (sešdesmit miljoni viens simts četrdesmit trīs tūkstoši astoņi simti piecdesmit sešas) vārda akcijas bez balsstiesībām.


    2.2. Jebkuras akciju kategorijas vienas akcijas nominālvērtība ir LVL 1 (viens lats).
    2.3. Viss līdzšinējais Bankas pamatkapitāls ir apmaksāts.

    3. Bankas pamatkapitāla palielinājums.
    3.1.
    Paredzēts palielināt Bankas pamatkapitālu par LVL 20’000’000 (Divdesmit miljoni latu).
    3.2. Līdzšinējais Bankas pamatkapitāls kopā ar plānoto Bankas pamatkapitāla palielinājumu ir LVL 291’227’295 (divi simti deviņdesmit viens miljons divi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit pieci lati).

    4. Jauno akciju skaits, kategorija un citi nosacījumi.
    4.1.
    Paredzēts emitēt 20’000’000 (divdesmit miljoni) vārda akcijas ar balsstiesībām, kurām nav noteiktas nekādas priekšrocības.

    5. Jauno akciju nominālvērtība, pārdošanas cena un apmaksas veids.
    5.1.
    Vienas Jaunās akcijas nominālvērtība ir LVL 1 (viens lats).
    5.2. Jaunās akcijas tiek pārdotas par to nominālvērtību. Emisijas uzcenojums nav noteikts.
    5.3. Jaunās akcijas tiek apmaksātas naudā.

    6. Līdzšinējo Bankas akcionāru pirmtiesības.
    6.1.
    Līdzšinējiem Bankas akcionāriem (turpmāk – Esošie akcionāri) ir pirmtiesības iegādāties Jaunās akcijas, proporcionāli viņiem uz Bankas ārkārtas akcionāru sapulces 2011.gada 26.augustā slēgšanas brīdi (turpmāk – Aprēķina brīdis) piederošo Esošo akciju nominālvērtību summai.
    6.2. Viena Esošā akcija dod tiesības parakstīties uz 0.0737389 (nulle komats nulle septiņi trīs septiņi trīs astoņi deviņi) Jaunajām akcijām (turpmāk – Pirmtiesības).
    6.3. Ja Esošajam akcionāram atbilstoši Pirmtiesībām pienākas tāds Jauno akciju skaits, kas nav vesels skaitlis, akciju skaits tiek noapaļots līdz veselam skaitlim. Noapaļošana tiek veikta uz augšu, ja pirmā zīme aiz komata ir pieci vai vairāk. Noapaļošana tiek veikta uz leju, ja pirmā zīme aiz komata ir mazāka par pieci.

    7. Parakstīšanās uz Jaunajām akcijām un to apmaksas kārtība.
    7.1
    . Par parakstīšanās uz Jaunajām akcijām vietu ir uzskatāma adrese: Rīga, Republikas laukums 2a, LV-1522.
    7.2. Parakstīšanās uz Jaunajām akcijām notiks divos posmos:

    7.2.1. Pirmais parakstīšanās posms
    7.2.1.1. Esošie akcionāri ir tiesīgi parakstīties uz Jaunajām akcijām atbilstoši Pirmtiesībām;
    7.2.1.2. Parakstīšanās tiek uzsākta dienā, kad Banka izsūta Esošajiem akcionāriem šos Noteikumus un informatīvu paziņojumu (turpmāk – Paziņojums) par attiecīgajam Esošajam akcionāram pienākošos Jauno akciju skaitu saskaņā ar Pirmtiesībām, un tiek pabeigta pēc viena mēneša no parakstīšanās uzsākšanas. Precīzi parakstīšanās termiņa sākuma un beigu datumi tiek norādīti Paziņojumā.
    7.2.1.3. Parakstīšanās uz Jauno akciju tiek veikta veicot Jaunās akcijas nominālvērtības apmaksu uz šo Noteikumu 9.punktā norādīto Bankas kontu akciju apmaksai (turpmāk – Konts). Jaunā akcija tiek uzskatīta par parakstītu, ja Noteikumu 7.2.1.2. noteiktajā parakstīšanās beigu termiņā Kontā ir saņemta Jaunās akcijas nominālvērtības apmaksa pilnā apmērā.

    7.2.2. Otrais parakstīšanās posms
    7.2.2.1. Otrajā parakstīšanās posmā parakstīšanai tiek piedāvātas tās Jaunās akcijas, kuras Esošie akcionāri nav parakstījuši pirmajā posmā atbilstoši Pirmtiesībām (turpmāk – Atlikušās akcijas).
    7.2.2.2. Uz Atlikušajām akcijām ir tiesīgi parakstīties tie Esošie akcionāri, kas ir parakstījušies uz Jaunajām akcijām saskaņā ar Pirmtiesībām (turpmāk – Tiesīgie akcionāri).
    7.2.2.3. Katrs Tiesīgais akcionārs ir tiesīgs parakstīties uz sev vēlamo maksimālo Atlikušo akciju skaitu.
    7.2.2.4. Parakstīšanās uz Atlikušajām akcijām ir veicama šo Noteikumu 7.2.1.2. un 7.2.1.3.punktā minētajā termiņā un kārtībā vienlaicīgi ar parakstīšanos uz Jaunajām akcijām saskaņā ar Pirmtiesībām.
    7.2.2.5. Gadījumā, ja pēc šo Noteikumu 7.2.1.2.punktā noteiktā parakstīšanās beigu termiņa Bankas valde konstatē, ka otrajā posmā ir parakstīts tāds Atlikušo akciju skaits, kas pārsniedz kopējo Atlikušo akciju skaitu, Atlikušās akcijas tiek sadalītas starp Tiesīgajiem akcionāriem, kuri ir piedalījušies otrajā parakstīšanās posmā, proporcionāli attiecīgajam Tiesīgajam akcionāram piederošo Esošo akciju nominālvērtību summai pret visiem Tiesīgajiem akcionāriem, kuri piedalījušies otrajā parakstīšanas posmā, piederošo Esošo akciju nominālvērtību summai Aprēķina brīdī.
    7.2.2.6. Samaksāto akciju nominālvērtību par Atlikušajām akcijām, kuras attiecīgajam Tiesīgajam akcionāram nepienākas saskaņā ar šo Noteikumu 7.2.2.5.punkta noteikumiem, Banka atmaksās Tiesīgajam akcionāram uz Tiesīgā akcionāra norādītu norēķinu kontu.

    8. Jauno akciju emisijas rezultāta noteikšana
    8.1.
    Trīs darba dienu laikā pēc šo Noteikumu 7.2.1.2.punktā noteiktā parakstīšanās beigu termiņa Bankas valde apstiprina Jauno akciju emisijas rezultātus, izdarot attiecīgus ierakstus Bankas akcionāru reģistrā.
    8.2. Desmit darba dienu laikā pēc Jauno akciju emisijas rezultātu apstiprināšanas Bankas valdē Banka rakstiski informē Esošos akcionārus, kuri piedalījās Jauno akciju emisijā, par attiecīgajam Esošajam akcionāram piederošo Jauno akciju skaitu, nosūtot Esošajam akcionāram akciju apliecību.
    8.3. Ja šo Noteikumu 7.2.1.2.punktā noteiktajā parakstīšanās beigu termiņā visas Jaunās akcijas nav parakstītas, akciju emisija uzskatāma par notikušu parakstīto Jauno akciju apjomā. Šādā gadījumā Bankas valde ir pilnvarota izdarīt un apstiprināt grozījumus Bankas statūtu 3.1. un 3.1.1. punktā atbilstoši Jauno akciju emisijas rezultātiem.

    9. Akciju apmaksas konts
    konts Nr.: LV17PARX0012953570001
    banka: AS „Citadele banka", kods PARXLV22
    Saņēmējs: AS „Parex banka",
    (reģ. nr.: 40003074590,
    jurid. adrese: Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1522)
    maksājuma mērķis: [skaits] AS „Parex banka” 16.emisijas akciju apmaksa

    10. Akcionāru ievērībai
    Pieņemot lēmumu par parakstīšanos uz Bankas jaunās emisijas akcijām, Banka aicina akcionārus izvērtēt ar ieguldījumu Bankas pamatkapitālā saistītos riskus.
    Papildu informācija:

    Jul 26, 2011
    Paziņojums par akciju sabiedrības "Parex banka" akcionāru ārkārtas sapulces sasaukšanu

    Rīgā, 2011.gada 26.jūlijā
    Nr. _____

    Paziņojums par akciju sabiedrības “Parex banka” akcionāru ārkārtas sapulces sasaukšanu

    AS “Parex banka” (vienotais reģistrācijas nr. 40003074590, juridiskā adrese: Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1522) valde sasauc un paziņo, ka AS “Parex banka” akcionāru ārkārtas sapulce notiks 2011.gada 26.augustā plkst. 10.00 Rīgā, Republikas laukumā 2A, akciju sabiedrības “Citadele banka” 3.stāva konferenču zālē.

    Darba kārtība:

    1. Par AS „Parex banka” pamatkapitāla palielināšanu;
    2. Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos.


    Akcionāru reģistrēšanās sapulces dienā – 2011.gada 26.augustā – no plkst. 09.30 līdz 10.00 akcionāru sapulces norises vietā.

    Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību:

    • akcionāriem reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments;
    • akcionāru pārstāvjiem un pilnvarniekiem reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments, jāiesniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēta pārstāvētā akcionāra rakstiska pilnvara vai likumiskajiem pārstāvjiem jāuzrāda pilnvarojumu apliecinošs dokuments.


    Ar AS “Parex banka” akcionāru sapulcē izskatāmo jautājumu lēmumu projektiem AS “Parex banka” akcionāri var iepazīties, kā arī iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem no 2011.gada 12.augusta līdz 2011.gada 25.augustam, darba dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 Rīgā, Republikas laukumā 2A, akciju sabiedrības “Parex banka” telpās, iepriekšējā dienā piesakoties pa tālruni 67779178, bet akcionāru sapulces dienā - reģistrācijas vietā.

    Piedāvātais lēmumu projekts 2.darba kārtības jautājumā „Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos”:

    Izdarīt grozījumus AS “Parex banka” statūtu 3.1.punktā, izsakot to šādā redakcijā:

    “3.1. Bankas pamatkapitāls ir LVL 291’227’295 (divi simti deviņdesmit viens miljons divi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit pieci lati), ko veido 291’227’295 (divi simti deviņdesmit viens miljons divi simti divdesmit septiņi tūkstoši divi simti deviņdesmit piecas) akcijas ar katras akcijas nominālvērtību 1 LVL (viens lats), kas sastāv no sekojošu kategoriju akcijām:

    3.1.1. 231 083 439 (divi simti trīsdesmit viens miljons astoņdesmit trīs tūkstoši četri simti trīsdesmit deviņas) vārda akcijas ar balsstiesībām;

    3.1.2. 60’143’856 (sešdesmit miljoni viens simts četrdesmit trīs tūkstoši astoņi simti piecdesmit sešas) vārda akcijas bez balsstiesībām.”


    Ar cieņu,
    AS „Parex banka” valde

    Jul 18, 2011
    Parex banka neplāno pārdot aktīvus par depresīvām cenām

    Ir daudz gribētāju, kas vēlas iegādāties AS "Parex banka" aktīvus par depresīvām cenām, bet mēs to nedarījām, nedarām un pārskatāmā nākotnē nedarīsim, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" apgalvoja bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs.

    Viņš kategoriski noraidīja publiski izskanējušos pārmetumus bankas vadībai, ka aktīvu pircēji tiek selektīvi atlasīti un aktīvi pārdoti pēc pašu darbinieku noteiktām cenām, uzsverot, ka šādām runām nav nekāda pamata.

    Adamovičs sacīja, ka katra bankas darījuma pamatā ir ne tikai pašu veiktā analīze, bet arī neatkarīgs ārējais vērtējums. Viņš atgādināja, ka "Parex bankas" darbību analizē ne tikai sabiedrība, bet arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Finanšu ministrija un Privatizācijas aģentūra.

    "Esam savstarpēji vienojušies par principiem, kā strādājam, lai valsts maksimālā apjomā varētu atgūt ieguldīto naudu bankas glābšanā. Visas spekulācijas, kas publiskajā telpā izskan par it kā netīriem darījumiem, vērtējam kā apmelošanu," teica "Parex bankas" valdes loceklis, kurš norādīja, ka bankas klientu vidū ir arī negodprātīgi cilvēki, kuri darīs visu, lai atriebtos un bankas darbiniekus apmelotu.

    Par "Parex bankas" atsevišķu kredītu iegādi interesi esot izrādījuši vairāk nekā 100 investori, bet, kā apliecināja Adamovičs, bankai nav mandāta pārdot veselus kredītu portfeļus un tā nodarbojas tikai ar aktīvu izstrādi, kas var ietvert arī atsevišķu kredītu pārdošanu investoram. To paredzot bankas restrukturizācijas plāns, un šādu pieeju valdība vēlreiz apstiprinājusi, lemjot par "Parex bankas" un AS "Citadele banka" pārdošanas stratēģijām.

    Adamovičs stāstīja, ka investori interesējas par konkrētām ekspozīcijām, ko viņš nesauktu par portfeļiem. Parāda piedziņu un tai sekojošo nodrošinājumu izsoli vai arī prasījuma tiesību pārdošanu investoram banka īstenojot tikai gadījumos, ja sarunu ceļā ar klientu kredītu neizdodas restrukturizēt. Tikai tad, ja klients neizrāda nekādas "dzīvības pazīmes", izvairās vai apzināti pats vai ar trešo pušu starpniecību veic aktīvu vērtību samazinošas darbības, nekas cits "Parex bankai" neatliekot kā mērķtiecīgi sākt tiesvedību un parāda piedziņu.

    Kā ziņots, pagājušā gada augustā sadalītā "Parex banka", kurā palikuši tikai problemātiskie aktīvi, līdz šim no parādniekiem pārņēmusi 800 nekustamos īpašumus. Gada laikā šo skaitli varētu arī dubultot, bet tas būs atkarīgs no tā, cik aktīvi izsolēs piedalīsies trešās puses.

    "Parex bankā" pēc tās sadalīšanas 2010.gada augustā palika aptuveni 5000 klientu. 60% no klientu lietām veido privātpersonām izsniegtie hipotekārie kredīti. Pašlaik piedziņas stadijā ir aptuveni 2400 lietas, iztiesātas - aptuveni 1050 lietas, bet pārējās lietas patlaban tiek aktīvi gatavotas piedziņas procesam, norādīja "Parex bankas" valdes loceklis.

    "Parex bankas" portfelis uz sadalīšanas brīdi, 2010.gada augustā, veidoja 830 miljonus latu. Divas trešdaļas veidoja Baltijas aktīvi, bet trešdaļu - NVS valstīs, lielākoties Krievijā un Ukrainā.

    Saskaņā ar informāciju bankas mājaslapā 81,83% "Parex bankas" akciju pieder Privatizācijas aģentūrai, 14,61% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, bet 3,56% - mazākuma akcionāriem.

    Visu interviju ar Adamoviču lasiet biznesa portālā "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".

    Daiga Grūbe Nozare.lv

    05.07.2011

    Copyright © LETA
    Jun 27, 2011
    "Parex bankas" vadītājs tur doto solījumu un apgūst latviešu valodu

    Publicēta: 23.06.2011. Nozare.lv

    AS "Parex bankas" vadītājs Kristofers Gviljams tur pērn augustā doto solījumu un ar privātskolotājas palīdzību mācās latviešu valodu.

    Viņš biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka latviešu valodu nemācās tādēļ, ka tas būtu nepieciešams profesionālajai darbībai, jo, kā zināms, finanšu pasaules valoda ir angļu un to viņš kā anglis pārvaldot lieliski. "Parex bankas" vadītājam šķiet pašsaprotami mācīties tās valsts valodu, kurā, lai arī neilgi, bet dzīvo.

    Strādājot daudzās pasaules valstīs, pamatzināšanu vai sarunvalodas līmenī Gviljams apguvis krievu, franču, ungāru, horvātu, serbu, maķedoniešu un ķīniešu valodu. Tomēr viņš atzīst, ka latviešu valoda viņam šķiet vissarežģītākā no pieminētajām.

    "Iespējams, to par tādu padara izteikti komplicētā gramatika un daudzie locījumi, tomēr, manuprāt, vissvarīgākais iemesls slēpjas faktā, ka latviešu valodas saknes ir tik senas un unikālas," sacīja "Parex bankas" vadītājs.

    "Valodu uztveru kā durvis uz konkrēto kultūru, tās aspektiem, cilvēku domāšanas veidu un dzīves uztveri. Valoda tik daudz pasaka par zemi, kurā to lieto! Piemēram, eskimosiem ir milzum daudz vārdu, ar kuriem apzīmēt sniegu, savukārt angļiem - tikai viens. Un, protams, jāpiemin latviešu tradīcijas, kuras labāk izprast man palīdz valodas zināšanas," iemeslus, kāpēc nolēmis apgūt latviešu valodu, skaidro Gviljams.

    Attiecībā uz darba lietām Gviljams stāsta, ka jau diezgan labi var saprast dokumentu saturu un, lai arī lēnām, lasa e-pastus un svarīgākās ziņas Latvijas biznesa avīzēs, kā arī biznesa portālos. Visobjektīvāk viņa sekmes valodas apguvē varētu novērtēt viņa privātskolotāja, tomēr pats Gviljams uzskata, ka ir cītīgs mācībās un pārāk daudz rūpju savai skolotājai nesagādā.

    Gviljama skatījumā latviešu valodas apguve ir laba ne tikai viņa pašattīstībai, bet palīdz iekļauties vietējā sabiedrībā, sajust ciešāku saikni ar cilvēkiem un saprast viņu ikdienu.

    "Man nav nodoma kļūt par latviešu valodas ekspertu, tomēr turpināšu valodas mācības, lai apgūtu to ikdienā nepieciešamajā apjomā. Paralēli latviešu valodai biju iecerējis atsvaidzināt arī savas krievu valodas zināšanas, taču sapratu, ka pašlaik manā galvā ir pārāk liels valodu sajaukums," atklāts ir bankas vadītājs.

    Daiga Grūbe Nozare.lv

    23.06.2011

    Copyright © LETA

    May 31, 2011
    Parex bankas zaudējumi 2011. gada pirmajā ceturksnī – pieci miljoni latu, rezultāts labāks par plānoto

    2011. gada pirmajā ceturksnī Parex bankas saimnieciskā darbības ir noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu un, lai arī  lai arī pārskata periodu banka noslēdza ar 5 miljonu latu zaudējumiem, rezultāts ir labāks nekā plānots. Pozitīvā atšķirība skaidrojama ar vairākiem pārskata periodā sekmīgi noslēgtiem liela apjoma kredīta restrukturizācijas darījumiem, kas  būtiski uzlaboja  atsevišķu kredītu atgūšanas perspektīvas un ļāva  bankai samazināt iepriekš izmaksās iekļautos uzkrājumus. Nedrošajiem kredītiem izveidoto uzkrājumu apjoma samazinājuma  ietekmē saruka arī  2011. gada 1. ceturkšņa zaudējumi, tādējādi, ņemot vērā Parex bankas kā  risinājumu bankas darbības specifiku, gūtie finanšu rezultāti ir vērtējami atzinīgi. Jāatzīmē, ka Parex bankas darbības atskaites mērs ir  līdz 2017. gadam atgūto naudas līdzekļu apjoms. 

    “Jebkurš mūsu sasniegums man sniedz patiesu gandarījumu, jo darbs, kuru veicam, ir ne tikai sarežģīts no profesionālā viedokļa, bet arī smags. Šķiet, ka daļa sabiedrības vēl īsti nav izvērtējusi mūsu darba nozīmību un to, ka esam pilnīgi jauna komanda, kuras vienīgais mērķis ir atgūt valsts ieguldījumu pēc iespējas lielākā apmērā”, norāda Kristofers Gviljams, Parex bankas valdes priekšsēdētājs. 

    2011. gada pārskata perioda zaudējumu pamatā ir divas būtiskas pozīcijas – procentu izdevumu pārsniegums pār procentu ieņēmumiem un neto realizētie zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem aktīviem. Pēc  veiktās uzņēmuma restrukturizācijas,  Parex bankā, kas ir kļuvusi par unikālu projektu Baltijas valstīs, tika atstāti tikai  problemātiskie aizdevumi, kuriem jau bija iestājušās atmaksas problēmas. Daudzos gadījumos ir uzsākti  parādu piedziņas procesi un par izsniegtajiem kredītiem ilgstoši netiek veikti nedz  kredīta pamata summas, nedz arī procentu maksājumi. Līdz ar to  procentu ieņēmumu līmenis no Parex bankas kredītportfeļa ir būtiski zemāks nekā jebkurā citā kredītiestādē, kur to veido kā labie, tā problemātiskie kredīti. Tomēr Parex banka pieliek maksimālas pūles, lai  situācijas, kurās tas ir iespējams, procentu ienākumus maksimāli palielinātu. 

    Tā kā Parex bankai jāturpina pildīt savas saistības pret sindicēto kredītu aizdevējiem, Finanšu Ministriju un subordinētā kapitāla noguldītājiem, bankas procentu izdevumu apjoms ir fiksēts un attiecīgi pārsniedz bankas procentu ieņēmumus. 

    2011. gada pirmajā ceturksnī  Parex bankas prioritārais uzdevums kopējā mērķa kontekstā bija  164 miljonu latu lielā sindicētā kredīta atmaksai nepieciešamo naudas līdzekļu atgūšana. Tas ir vērtējams kā milzīgs izaicinājums bankas vadībai un darbinieku komandai, tādēļ visi bankas materiālie un nemateriālie resursi tika novirzīti attiecīgā naudas apjoma akumulēšanai. No 2010. gada 1. augusta līdz pārskata perioda beigām Parex banka neatlaidīga darba rezultātā bija atguvusi 125 miljonus latu. Šo summu galvenokārt veidoja neatmaksāto kredītu pārstrukturizēšanas un   bankas vērtspapīru portfeļa pārdošanas rezultātā atgūtie līdzekļi. Jāuzsver, ka Parex bankas vadības  realizētā  apdomīgā darbības stratēģija ļāva bankai izvairīties no aktīvu piespiedu pārdošanas. Ņemot vērā šobrīd neaktīvo nekustamo īpašumu tirgu un relatīvi zemās cenas, Parex banka veic savā īpašumā esošo aktīvu apsaimniekošanu. Situācijai uzlabojoties, aktīvus plānots realizēt atbilstoši tirgus cenai visu nodokļu maksātāju interesēs.   

     

    Par Parex banku: 

    Kopš 2010. gada 1. augusta, kad Parex banka uzsāka savu  darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt tādus klasiskos banku pakalpojumus kā, piemēram, kontu un depozītu apkalpošanu, kredītu izsniegšanu un  citus, Parex bankas  galvenais mērķis ir valsts  ieguldījuma atgūšana maksimālā apmērā. Izvirzītā uzdevuma īstenošanai banka savu  darbību koncentrē uz efektīvu kredītu restrukturizāciju, parādu piedziņu, kā arī pārņemto nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.  Parex bankas lielākais akcionārs ir Latvijas valsts, ko pārstāv Privatizācijas aģentūra, un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).   

    May 27, 2011
    Akciju sabiedrības “Parex banka” 2011.gada 27.maija kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMI
    Akciju sabiedrības “Parex banka”
    2011.gada 27.maija kārtējās akcionāru sapulces
    LĒMUMI


    1. Par AS „Parex banka” 2010.gada pārskata apstiprināšanu.
    Apstiprināt AS “Parex banka” valdes iesniegto un padomes pārbaudīto AS „Parex banka” 2010.gada pārskatu (Pielikumā AS „Parex banka” 2010.gada pārskats).
    Balsošanas rezultāti: lēmums ir pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu.

    2. Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos.
    Izteikt AS „Parex banka” Statūtu 6.1.punktu šādā redakcijā: „Valdes sastāvā ir 3 (trīs) valdes locekļi. Padome ievēlē Valdes locekļus un no to vidus Valdes priekšsēdētāju”. Balsošanas rezultāti: lēmums ir pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu.

    3. Par AS „Parex banka” Revīzijas komitejas atskaiti par 2010.gadu.
    Apstiprināt AS „Parex banka” Revīzijas komitejas atskaiti par 2010.gadu.
    Balsošanas rezultāti: lēmums ir pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu.

    4. Par atlīdzības noteikšanu AS „Parex banka” Revīzijas komitejai.
    Noteikt ikmēneša atlīdzību AS „Parex banka” Revīzijas komitejas locekļiem šādā apmērā:
    - komitejas priekšsēdētajam 1250 LVL;
    - komitejas loceklim– 1000 LVL.
    Balsošanas rezultāti: lēmums ir pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu.

    Rīgā, 2011.gada 27.maijā
    Akciju sabiedrības “Parex banka” valde
    May 16, 2011
    Parex banka cer uz Krievijas Federācijas Augstākās arbitrāžas tiesas objektivitāti un cenšas panākt savu likumīgo un tiesisko interešu aizsardzību

    Sastopoties ar diskriminējošu attieksmi, Parex banka ar oficiālu palīdzības lūgumu ir vērsusies Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā un Finanšu ministrijā

    Akciju sabiedrība Parex banka ir vērsusies Krievijas Federācijas Augstākajā arbitrāžas tiesā ar pieteikumu par apelācijas un kasācijas instanču tiesu nolēmumu pārskatīšanu uzraudzības kārtībā. Kārtējais bankas tiesību aizskārums pieļauts, Maskavas apgabala Federālās arbitrāžas tiesnesim apturot apelācijas instances nolēmuma izpildi, ar kuru atcelts prettiesisks Maskavas arbitrāžas tiesas lēmums par Univermag Moskva atzīšanu par bankrotējušu un konkursa procedūras atklāšanu. Šāda lēmuma rezultātā liegtas bankas kā lielākā kreditora tiesības pilnvērtīgi piedalīties maksātnespējas procesā un radītas nepamatotas priekšrocības kreditoru grupai, kas cenšas panākt Univermag Moskva bankrotu un uzņēmuma aktīvu necaurskatāmu izpārdošanu.

     “Univermag Moskva projekta ietvarosšis nav pirmaisrupjais ārvalstu investoru tiesību aizskārums, un tas var radīt  bīstamu precedentu. Ārvalstu investoru diskriminācija, tiem nenodrošinot vienādus spēles noteikumus, kaitē ne vien Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecībām, bet ir negatīvs signāls arī citu valstu investoriem. Esam pārsteigti par šādu klaju un izteiktu ārvalstu investoru tiesību pārkāpumu no tiesu instanču puses valstī, kura aktīvi mēģina iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (World TradeOrganization), ” uzsver  Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams. 

    Ar mērķi nepieļaut bankas kā Latvijas Republikas rezidenta turpmāku tiesisko diskrimināciju no atsevišķu Krievijas tiesu instanču puses, un, lai risinātu ārkārtējo un nepieņemamo situāciju, Parex banka ar oficiālu palīdzības un atbalsta lūgumu ir vērsusies Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā un Finanšu ministrijā.

    Ārlietu ministrija jau iniciējusi jautājuma izskatīšanu Latvijas Republikas - Krievijas Federācijas Starpvaldību komisijā. Tuvākajā laikā plānota vēršanās Eiropas Komisijā gan Briselē, gan tās delegācijā Maskavā.

    “Labas attiecības ar Krievijas Federāciju tiesiskās sadarbības formā Latvijai ir ļoti nozīmīgas, tādēļ mēs esam gandarīti par Latvijas valdības sapratni un atbalstu radušās situācijas risināšanā”, norāda Kristofers Gviljams.

    Ar diskriminējošu attieksmi un būtisku ārvalstu investora tiesību aizskārumu OAO Univermag Moskvalietā Parex banka jau ir sastapusies gan no atsevišķu Krievijas Federācijas tiesu instanču puses, gan pašreizējā maksātnespējas procesa administratora puses, kurš atklāti aizstāv nelielas kreditoru grupas intereses. Parex bankai ir pamats uzskatīt, ka netiek  ievērots tiesu neatkarības princips, kas pieprasa tiesai nodrošināt procesu godīgu norisi un pušu tiesību ievērošanu, un banka visdrīzāk, nevar paļauties uz taisnīgu, likumīgu, objektīvu un neatkarīgu Krievijas Federācijas tiesu instanču rīcību.

    “Faktiski šis apzināti un nepamatoti novilcinātais Univermag Moskvamaksātnespējas process mūs ir atgriezis 2010. gadā, kad bija jāpieņem vitāli svarīgi lēmumi par uzņēmuma tālāko likteni.  Visu šo laiku Univermag Moskvabūtu varējis strādāt un atjaunot savu maksātspēju, tādejādi rodot iespēju atmaksātuniversālveikala saistības”, norāda  Kristofers Gviljams. 

    AS Parex bankas lielākais akcionārs ir Latvijas valsts, ko pārstāv Privatizācijas aģentūra, un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB ). 

    May 13, 2011
    Akciju sabiedrības “Parex banka” 2011.gada 27.maija kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMU PROJEKTI

    Apstiprināti akciju sabiedrības “Parex banka” valdes sēdē
    2011.gada 17.martā
    un izskatīti akciju sabiedrības “Parex banka” padomes sēdē
    2011.gada 24.martā

    Akciju sabiedrības “Parex banka”
    2011.gada 27.maija kārtējās akcionāru sapulces
    LĒMUMU PROJEKTI

    1. Par AS „Parex banka” 2010.gada pārskata apstiprināšanu.
    Apstiprināt AS “Parex banka” valdes iesniegto un padomes pārbaudīto AS „Parex banka” 2010.gada pārskatu (AS „Parex banka” 2010.gada pārskats pieejams http://reverta.lv/lv/investors/text-table/).

    2. Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos.
    Izteikt AS „Parex banka” Statūtu 6.1.punktu šādā redakcijā: „Valdes sastāvā ir 3 (trīs) valdes locekļi. Padome ievēlē Valdes locekļus un no to vidus Valdes priekšsēdētāju”.

    3. Par AS „Parex banka” Revīzijas komitejas atskaiti par 2010.gadu.
    Apstiprināt AS „Parex banka” Revīzijas komitejas atskaiti par 2010.gadu.

    4. Par atlīdzības noteikšanu AS „Parex banka” Revīzijas komitejai.
    Noteikt ikmēneša bruto atlīdzību AS „Parex banka” Revīzijas komitejas locekļiem šādā apmērā:
    komitejas priekšsēdētajai Gunai Kalniņai-Priedei – 700 LVL;
    komitejas loceklei Svetlanai Koļesņikovai – 500 LVL;
    komitejas loceklim Andrim Riekstiņam – 500 LVL.

    Rīgā, 2011.gada 11.maijā
    Akciju sabiedrības “Parex banka” valde

    May 12, 2011
    Senāts atceļ spriedumu atzīt Ievas Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju

    Augstākās tiesas (AT) Senāts šā gada 11.maijā ir atcēlis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru Kolonnas grupas dibinātāja un akcionāre Ieva Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

    Akciju sabiedrība Parex banka 2011.gada 18.janvārī vērsās LR Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu iesniegt protestu par spēkā stājušos Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010. gada 7. decembra tiesas lēmumu, ar kuru tika apmierināts Ievas Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pieteikums un pasludināta viņas maksātnespēja. Parex banka uzskata, ka lietas izskatīšanā pieļauti  būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi.

    Cita starpā tiesa nav vērtējusi Parex bankas iesniegtos pierādījumus par I. Plaudes-Rēlingeres apzinātām un ļaunprātīgām darbībām kā maksātnespējas cēloni. Pēdējo trīs gadu laikā pirms maksātnespējas ierosināšanas I. Plaude-Rēlingere veikusi virkni darījumu ar saistītām personām, būtiski pasliktinot savu mantisko stāvokli. Parex banka uzskata, ka darījumi veikti nolūkā izvairīties no saistību izpildes un tie būtiski aizskāruši I. Plaudes-Rēlingeres kreditoru intereses. Tāpat Parex banka uzskata, ka I. Plaude- Rēlingere maksātnespējas lietā sniegusi nepilnīgu, tātad nepatiesu informāciju par viņas mantu. Tā, piemēram, bankas rīcībā ir informācija par I. Plaudei-Rēlingerei piederošiem būtiskiem aktīviem, kurus I. Plaude-Rēlingere mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānā nav uzrādījusi kā sev piederošus.

    Parex banka sākusi tiesvedības procesus pret vairākiem Kolonnas grupas uzņēmumiem un Plaudi-Rēlingeri kā fizisku personu. Tiesvedību sākšanas iemesls ir Kolonnas un Plaudes-Rēlingeres ilgstoša saistību pret Parex banku nepildīšana.

    May 3, 2011
    Parex banka atmaksājusi 164 miljonu latu sindicēto kredītu bez valsts budžeta līdzekļu piesaistīšanas

    Šodien, 3. maijā, Parex banka ir veikusi starptautiskā sindicētā kredīta pēdējo maksājumu 164 miljonu latu apmērā. Maksājums ir veikts no bankas pašas resursiem, nepiesaistot valsts budžeta līdzekļus. Līdz ar to ir nosargāts valsts budžets un pilnībā nokārtotas  Parex bankas prioritārās un būtiskās saistības.

    “Ņemot vērā šā brīža sarežģīto fiskālo situāciju valstī un smagos politiskos lēmumus, kas valdībai ir jāpieņem saistībā ar budžeta konsolidāciju, esmu tiešām gandarīts par bankas jaunās komandas panākumiem. Mums ir izdevies pilnībā norēķināties ar sindicētā kredīta aizdevējiem, tādējādi atslogojot valsts budžetu un nodokļu maksātājus no 164 miljonu latu saistībām”, uzsver  Kristofers Gviljams, Parex bankas valdes priekšsēdētājs.

    “Nopietni starptautisko finanšu tirgus dalībnieki ar lielu interesi vēroja, vai Parex banka   spēs    pašas spēkiem izpildīt apjomīgās kredītsaistības, uzskatot šo faktu par nozīmīgu Latvijas valsts ekonomiskās atveseļošanās indikatoru. Līdz ar to sindicētā kredīta atmaksāšana noteiktajā laikā, neizmantojot valsts garantijas, ir izteikti pozitīvs signāls ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām. Tas norāda uz Latvijas valsts ekonomikas pakāpenisku atlabšanu, un apstiprina valdības pieņemto lēmumu un izvēlētās stratēģijas pareizību attiecībā uz banku sektora problēmu risināšanu”, norāda  Kristofers Gviljams.

    Atbilstoši Parex bankas apstiprinātajam restrukturizācijas plānam, apjomīgo naudas summu banka pamatā ir atguvusi no tās pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un  vērtspapīru pārdošanas. Kredīta atmaksai ir piesaistīti arī visi  Parex bankas uzkrātie brīvās naudas resursi, kas ļāva bankai gūt pilnīgu pārliecību par to, ka naudas līdzekļu pietiks gan savlaicīgam norēķinam ar aizdevējiem, gan arī bankas turpmākās saimnieciskās darbības turpināšanai. 

    Parex bankas piesardzīgās darbības stratēģijas rezultātā ir izdevies izvairīties no aktīvu piespiedu pārdošanas. Ņemot vērā  neaktīvo nekustamo īpašumu tirgu un joprojām relatīvi zemo cenu līmeni, vairumā gadījumu pircēju piedāvātā cena ir bijusi ievērojami zemāka par bankas speciālistu vērtējumu. Tādējādi bankas nekustamo īpašumu pārdošanas apjomi ir bijuši nebūtiski un faktiski nav ietekmējuši  kredīta atmaksai nepieciešamās summas kopējo apmēru.

    “Vēlos pateikties visiem, - bankas darbiniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Finanšu ministrijai  un Valsts kasei,  kas kopā ar mums ir smagi strādājuši un palīdzējuši pārvarēt daudzas šķietami nepārvaramas grūtības. Tā rezultātā es šodien varu pateikt – mēs savu pirmo ļoti nozīmīgo uzdevumu esam sekmīgi paveikuši ”,  uzsver   Kristofers Gviljams.

     

    Sīkākai uzziņai par sindicēto kredītu:

    2007. gada 29. jūnijā Parex banka tās iepriekšējo valdes locekļu V. Kargina un V. Krasovicka vadībā noslēdza līgumu par divu sindicēto kredītu saņemšanu par kopējo summu 500 miljoni eiro un 275 miljoni eiro ar dzēšanas termiņu divu gadu laikā no līguma parakstīšanas dienas. Minētais darījums bija refinansējums iepriekšējam sindicētajam kredītam par summu 310 miljoni eiro, kura termiņš beidzās 2007. gada jūlijā. Pārējos līdzekļus bija plānots izmantot bankas darbības attīstībai.

    2008. gada 8. novembrī Parex bankas akciju kontrolpaketi pārņēma  valsts,  tādējādi valsts arī uzņēmās  starp sindicētā kredīta aizdevējiem un  Parex banku noslēgtās saistības.

    Parex banka sindicēto kredītu 163,4 miljoni latu apmērā samaksāja 2009. gada martā, nākamais maksājums tika veikts 2010. gada februārī, kad Parex banka aizdevējiem atmaksāja 217,8 miljonus latu. Pēdējo sindicētā kredīta maksājumu 164 miljonu latu apmērā Parex banka  starptautiskajiem aizdevējiem atmaksāja 2011. gada 3. maijā.

     

    Par Parex banku:

    Kopš 2010. gada 1. augusta, kad Parex banka uzsāka savu  darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt tādus klasiskos banku pakalpojumus kā, piemēram, kontu un depozītu apkalpošanu, kredītu izsniegšanu un  citus, Parex bankas  galvenais mērķis ir valsts  ieguldījuma atgūšana maksimālā apmērā. Izvirzītā uzdevuma īstenošanai banka savu  darbību koncentrē uz efektīvu kredītu restrukturizāciju, parādu piedziņu, kā arī pārņemto nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.   

    Šobrīd Parex bankas apjomīgos aktīvus aptuveni 800 miljonu latu apmērā pārvalda kvalificētu speciālistu komanda un, salīdzinot ar pasaulē vispārpieņemtajiem standartiem, Parex banka ar tās relatīvi nelielo strādājošo skaitu ir novērtēta par izteikti efektīvu  organizāciju. Šāda uzņēmuma modeļa panākumu pamatā  ir pārdomāta ārpakalpojumu sniedzēju piesaistīšana un visu administratīvo resursu izvērtēšana.    

    Apr 26, 2011
    Paziņojums par akciju sabiedrības "Parex banka" kārtējās akcionāru sapulces sasaukšanu

    AS „Parex banka” akcionāram

    Paziņojums par akciju sabiedrības “Parex banka” kārtējās akcionāru sapulces sasaukšanu

     

    AS “Parex banka” (vienotais reģistrācijas nr. 40003074590, juridiskā adrese: Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1522) valde sasauc un paziņo, ka AS “Parex banka” kārtējā akcionāru sapulce notiks 2011.gada 27.maijā plkst. 10.00 Citadeles konferenču zālē (Rīgā, Republikas laukumā 2A, akciju sabiedrības “Citadele banka” 3.stāva konferenču zāle).

    Darba kārtība:

    1. Par AS „Parex banka” 2010.gada pārskata apstiprināšanu.
    2. Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos.
    3. Par AS „Parex banka” Revīzijas komitejas atskaiti par 2010.gadu.
    4. Par atlīdzības noteikšanu AS „Parex banka” Revīzijas komitejai.

    Akcionāru reģistrēšanās sapulces dienā – 2011.gada 27.maijā – no plkst. 09.30 līdz 10.00 akcionāru sapulces norises vietā 

    Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību:

    • akcionāriem reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments;
    • akcionāru pārstāvjiem un pilnvarniekiem reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments, jāiesniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēta pārstāvētā akcionāra rakstiska pilnvara vai likumiskajiem pārstāvjiem jāuzrāda pilnvarojumu apliecinošs dokuments.

    Ar AS “Parex banka” 2010.gada pārskatu un akcionāru sapulcē izskatāmo jautājumu lēmumu projektiem AS “Parex banka” akcionāri var iepazīties, kā arī iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem no 2011.gada 13.maija līdz 2011.gada 26.maijam, darba dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 Rīgā, Republikas laukumā 2A, akciju sabiedrības “Parex banka” telpās, iepriekšējā dienā piesakoties pa tālruni 67779178, bet akcionāru sapulces dienā - reģistrācijas vietā.

    Piedāvātais lēmumu projekts 2.darba kārtības jautājumā „Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos”:

    Izteikt AS „Parex banka” Statūtu 6.1.punktu šādā redakcijā:

    „Valdes sastāvā ir 3 (trīs) valdes locekļi. Padome ievēlē Valdes locekļus un no to vidus Valdes priekšsēdētāju”.

     

    Apr 26, 2011
    Paziņojums par akciju sabiedrības "Parex banka" kārtējās akcionāru sapulces sasaukšanu

    AS „Parex banka” akcionāram

    Paziņojums par akciju sabiedrības “Parex banka” kārtējās akcionāru sapulces sasaukšanu


    AS “Parex banka” (vienotais reģistrācijas nr. 40003074590, juridiskā adrese: Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1522) valde sasauc un paziņo, ka AS “Parex banka” kārtējā akcionāru sapulce notiks 2011.gada 27.maijā plkst. 10.00 Citadeles konferenču zālē (Rīgā, Republikas laukumā 2A, akciju sabiedrības “Citadele banka” 3.stāva konferenču zāle).

    Darba kārtība:

    1. Par AS „Parex banka” 2010.gada pārskata apstiprināšanu.
    2. Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos.
    3. Par AS „Parex banka” Revīzijas komitejas atskaiti par 2010.gadu.
    4. Par atlīdzības noteikšanu AS „Parex banka” Revīzijas komitejai.


    Akcionāru reģistrēšanās sapulces dienā – 2011.gada 27.maijā – no plkst. 09.30 līdz 10.00 akcionāru sapulces norises vietā

    Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību:

    • akcionāriem reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments;
    • akcionāru pārstāvjiem un pilnvarniekiem reģistrējoties jāuzrāda pase vai cits personu apliecinošs dokuments, jāiesniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēta pārstāvētā akcionāra rakstiska pilnvara vai likumiskajiem pārstāvjiem jāuzrāda pilnvarojumu apliecinošs dokuments.


    Ar AS “Parex banka” 2010.gada pārskatu un akcionāru sapulcē izskatāmo jautājumu lēmumu projektiem AS “Parex banka” akcionāri var iepazīties, kā arī iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem no 2011.gada 13.maija līdz 2011.gada 26.maijam, darba dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 Rīgā, Republikas laukumā 2A, akciju sabiedrības “Parex banka” telpās, iepriekšējā dienā piesakoties pa tālruni 67779178, bet akcionāru sapulces dienā - reģistrācijas vietā.

    Piedāvātais lēmumu projekts 2.darba kārtības jautājumā „Par grozījumiem AS „Parex banka” statūtos”:

    Izteikt AS „Parex banka” Statūtu 6.1.punktu šādā redakcijā:

    „Valdes sastāvā ir 3 (trīs) valdes locekļi. Padome ievēlē Valdes locekļus un no to vidus Valdes priekšsēdētāju”.

    Apr 20, 2011
    Parex bankas uzkrātās naudas rezerves Latvijas bankā tiks izmantotas sindicētā kredīta atmaksai

    Sindicētā kredīta atmaksai Parex banka ir akumulējusi teju visus nepieciešamos līdzekļus, tostarp piesaistot arī Parex bankas uzkrātās naudas rezerves Latvijas Bankā, kuru turpmākai turēšanai obligāto rezervju kontā nav nedz ekonomiska, nedz loģiska pamatojuma. Saskaņā ar Eiropas Komisijā apstiprināto Parex bankasRestrukturizācijas plānu un tajā  izvirzītajiem mērķiem, sindicētā kredīta atmaksa bez valsts palīdzības ir izvirzīta par Parex bankas darbības šā brīža prioritāti. Kredīta apjoms ir 164 miljoni latu, atmaksas termiņš - 2011. gada 5. maijs.

    “Obligāto rezervju būtība ir kredītiestāžu riska darījumu ierobežošana, savukārt Parex banka jau no 2010. gada 1. augusta neveic komercbankām raksturīgos klasiskos pakalpojumus. Mēs neesam naudas tirgus dalībnieks, Parex bankai ir saistoši Eiropas Komisijas noteiktie ierobežojumi,  kas tai aizliedz veikt noguldījumu piesaistīšanu un kreditēšanu”, norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.  

    Kā jau ziņots iepriekš, 2010. gada 1. augustā  ar valsts atbalstu Parex banka  kļuva par Latvijā un Baltijas valstīs unikālu finanšu institūciju, proti, specializēto problemātisko aktīvu pārvaldītāju, kura darbības vienīgais mērķis ir valsts ieguldījuma atgūšana  maksimālā apmērā. Šobrīd Parex bankas darbība ir vērsta uz kredītu restrukturizāciju, parādu piedziņu un pārņemto aktīvu pārvaldīšanu.

    “Balstoties uz savu vairāk nekā 20 gadu ilgo starptautisko pieredzei banku restrukturizācijas jomā, es ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka Parex bankai piederošo līdzekļu turēšana Latvijas Bankā neatbilst obligāto rezervju glabāšanas noteiktajiem mērķiem. Mūsu obligātās rezerves ir aprēķinātas un uzkrātas, lielākoties balstoties uz bankas saistībām pret Finanšu ministrijas ieguldījumu un sindicēto kredītu,  līdz ar to šo naudas līdzekļu izmantošana kredīta atmaksai ir tikai loģisks solis,” uzsver Kristofers Gviljams.

    Šādu risinājumu pieļauj arī spēkā esošie normatīvie akti, tādēļ Parex banka ir vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā un Latvijas Bankā ar lūgumu atbrīvot to no obligāto rezervju prasību izpildes, un Latvijas bankā uzkrātos līdzekļus 26 miljonu latu apmērā novirzīt sindicētā kredīta atmaksai.

     

     

    Mar 31, 2011
    Akciju sabiedrības Parex banka 2010. gada nerevidētie finanšu rezultāti

    Bankas saimnieciskā darbība ritējusi atbilstoši apstiprinātajam restrukturizācijas plānam  

    2010. gads Parex bankas darbībā iezīmēja vērienīgas pārmaiņas -  ar valsts atbalstu 1. augustā tika sekmīgi īstenota  finanšu grūtībās nonākušās Parex bankas  restrukturizācija, un šajā brīdī  Parex banka  kļuva par Latvijā vēl nebijušu  finanšu institūciju - specializēto problemātisko aktīvu pārvaldītāju -  ar ambiciozu mērķi: valsts ieguldījuma atgūšanu  maksimālā apmērā.

    Ievērojot bankai saistošās Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasības, pārskata periodā Parex banka nedrošajiem kredītiem ir izveidojusi 115,7 miljonu latu lielu uzkrājumu.  Veiktā korekcija likumsakarīgi ir ietekmējusi bankas kopējos finanšu rādītājus, un 2010. gadu Parex banka noslēdza ar plānotiem zaudējumiem 152,7 miljonu latu apmērā. Jāuzsver, ka visi Parex bankas atgūtie līdzekļi tiek novirzīti sindicētā kredīta un valsts ieguldījuma atmaksai, tādējādi saskaņā ar apstiprināto restrukturizācijas plānu peļņa no Parex bankas darbības nav paredzēta arī turpmāk. Vienlaicīgi banka pieliek visas pūles, lai maksimāli ierobežotus zaudējumus,  tādēļ banka īsteno pārdomātas un piesardzīgas operatīvās un finanšu darbības, veicot visu izmaksu rūpīgu izvērtēšanu. 

    Parex banka pēc tās sadalīšanas ir kļuvusi par Latvijā unikālu finanšu institūciju ar augstu atbildības līmeni valsts un investoru priekšā. Šis darbs ir ne vien komplicēts, bet arī smags, jo mēs strādājam ar ļoti dažādiem parādniekiem gan Baltijas valstīs, gan NVS, gan ārzonas  valstīs. Tikpat dažāda ir šo kredītņēmēju attieksme pret savu  saistību izpildi, un nereti mēs sastopamies ar apzināti negodprātīgām darbībām”, norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs  Kristofers Gviljams.

    Pārskata periodā Parex banka ir uzsākusi virkni tiesvedību par klientu ilgstošu saistību pret banku nepildīšanu. Parex bankas vadība jau vairākkārt ir norādījusi, ka valsts interešu aizstāvības nolūkos tā izmantos visus leģitīmos līdzekļus, lai vērstos pret jebkādām ļaunprātīgām un likumā sodāmām darbībām. 

    “Pēc astoņu mēnešu darba Parex bankā mēs redzam, ka ne vienmēr kredīti ir izmantoti to izsniegšanas mērķim. Tā rezultātā saņemtā kredīta nodrošinājums ir būtiski zemāks par kredīta apmēru. Faktiski šo kredītņēmēju vieglprātīgās rīcības sekas gulstas uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem, jo bankai šādos gadījumos diemžēl ir  jāatzīst zaudējumus”, uzsver Kristofers Gviljams.

    Atbilstoši akciju sabiedrības Parex banka restrukturizācijas plānam un Ministru kabineta lēmumam,  2010. gada 28. decembrī ir veikta bankas  pamatkapitāla palielināšana 9,7 miljonu latu apmērā. Darījuma mērķis bija  Parex bankas kapitāla pietiekamības rādītāju izpildes nodrošināšana. Realizējot valsts līdzdalības palielināšanu bankas pamatkapitālā, emitētās akcijas iegādājās  valsts akciju sabiedrība Privatizācijas aģentūra. Tādējādi 2010. gada 31. decembrī Parex bankas akcionāru procentuālais sadalījums bija šāds: akciju sabiedrībai Privatizācijas aģentūra piederēja 81,83 procenti akciju, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai – 14,62 procenti, un mazākuma akcionāriem - 3, 56 procenti Parex bankas akciju.  

    Izvērtējot noguldījumu apjomu Parex bankā, stabilitāti latu naudas tirgū, kā arī   bankas likviditātes rādītājus, 2010. gada  5. maijā Parex banka noslēdza līgumu ar Latvijas Banku par aizņemto līdzekļu 117,6 miljonu latu apmērā pirmstermiņa atmaksu. Savukārt 2010. gada decembrī Parex banka procentu maksājumos par valsts noguldījuma lietošanu atmaksāja 9,7 miljonus latu.

    2010. gada 31. decembrī Parex bankas un grupas kredītportfelis bija 566,3 un attiecīgi 541,6 miljoni latu, kopējie aktīvi – 789,3 un 792,1 miljoni latu. Kapitāla un rezervju apjoms 2010. gada beigās veidoja 48,5 un 48,1 miljonus latu.

    Kopš 2010. gada 1. augusta līdz pārskata perioda beigām, proti, piecu mēnešu laikā, mērķtiecīga darba rezultātā Parex banka bija atguvusi 58 miljonus latu. Pamatā šo summu veidoja problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas rezultātā atgūtie naudas līdzekļi, savukārt pārņemto nekustamo īpašumu pārdošanas apjomu bija nebūtiski un faktiski neietekmēja atgūtās summas kopējo apmēru. Ņemot vērā 2010. gada neaktīvo nekustamo īpašumu tirgu un zemo cenu līmeni, vairumā gadījumu minēto aktīvu potenciālā tirgus vērtība bija būtiski augstāka par interesentu piedāvāto. 

    Lai sekmīgi pārvaldītu Parex bankas apjomīgos aktīvus teju 800 miljonu latu apmērā, pārskata perioda otrajā pusgadā nopietna uzmanība tika pievērsta atbilstošas kvalifikācijas speciālistu piesaistīšanai. Salīdzinot ar pasaulē vispārpieņemtajiem standartiem, Parex banka ar tajā strādājošo skaitu, kas tikai nedaudz pārsniedz 100 darbiniekus, ir novērtēta par izteikti efektīvu   organizāciju.  Mūsdienīgā uzņēmuma modeļa panākumu pamatā  ir pārdomāta ārpakalpojumu sniedzēju piesaistīšana un nepārtraukta administratīvo resursu izvērtēšana.  

    Akciju sabiedrības Parex banka 2010. gada revidētie finanšu pārskati objektīvu iemeslu dēļ oficiālajai obligātās informācijas centralizētajai glabāšanas sistēmai un a/s NASDAQ OMX Riga tiks iesniegti divu mēnešu laikā pēc nerevidēto finanšu pārskatu iesniegšanas, t.i. līdz 2011. gada 31. maijam.  Atbilstoši likuma prasībām pārskati ir nodoti pārbaudes veikšanai zvērinātam revidentam, lai noteiktajā kārtībā tos iesniegtu Parex bankas padomei atzinuma saņemšanai un  apstiprināšanai Parex bankas akcionāru sapulcē.

    Mar 25, 2011
    Maikls Borks informē par finanšu tirgus situāciju un perspektīvām

     Šodien, 2011. gada 25. martā, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā rīkotā pasākumā prezentāciju par Latvijas finanšu tirgus vēsturi un perspektīvām sniegs Parex bankas padomes priekšsēdētājs Maikls Borks. Ar klātesošajiem viņš dalīsies arī savā pieredzē par banku restrukturizāciju Latvijā un Īrijā, un sniegs ieteikumus gan valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, gan banku sektora problēmu  risinājumus. 

    Jāatgādina, ka pirms vairākiem mēnešiem Maikls Borks ar panākumiem piedalījās arī Dublinas Tirdzniecības kameras rīkotajā seminārā “Latvija – ceļš  uz Austrumeiropu”, kurā viņš mudināja Īrijas biznesa pārstāvjus veikt investīcijas un uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā. Pasākums izraisīja plašu interesi, un tā laikā potenciālie investori tika iepazīstināti ar vispusīgu pārskatu par biznesa iespējām Latvijā, būtiskākajiem faktiem par Latvijas darījumu vidi un ekonomiku kopumā, kā arī saņēma konsultācijas un atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijā. 

    Parex bankas padomes priekšsēdētājam M. Borkam ir gandrīz 40 gadu ilga profesionālā pieredze banku sektorā – savu karjeru viņš ir uzsācis 1971. gadā Īrijas Centrālajā bankā, vēlāk strādājis Starptautiskajā Valūtas Fondā. 1992. līdz 1997. gadam M. J. Borks bijis arī Latvijas Bankas padomnieks, palīdzot Latvijai veidot mūsdienīgu banku uzraudzības sistēmu. No 1997. līdz 2006. gadam M. J. Borks ieņēma Rietumu bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja amatus, bet 2009. gadā M. J. Borks tika ievēlēts Parex bankas padomē. No 2010. gada septembra  M. Borks ir arī Īrijas Centrālās bankas konsultants. J. Borks ir FCCA (sertificētu grāmatvežu asociācijas)biedrs. Īrijas valdība M. J. Borku iecēlusi par goda konsulu Latvijā.

     

    Mar 23, 2011
    Parex bankas komentārs saistībā ar Ievas Plaudes-Rēlingeres izteikumiem publiskajā telpā

    Ievas Plaudes-Rēlingeres kārtējās publiskās aktivitātes, mūsuprāt, vērtējamas kā klajš mēģinājums ietekmēt lēmumu pieņēmēju, tostarp tiesas viedokli saistībā ar Ģenerālprokuratūras iesniegto protestu pret uzņēmējas maksātnespējas atzīšanu, ko jau drīzumā plānots skatīt Augstākās tiesas Senātā.

    Vēlamies norādīt, ka Parex banka ir atvērta dialogam tikai ar tiem klientiem, kuri izrāda vēlmi godīgai un konstruktīvai sadarbībai, savukārt gadījumos, kad klients ilgstoši nepilda savas saistības un ar negodprātīgām darbībām mēģina no tām izvairīties, mēs izmantojam un izmantosim visus leģitīmos līdzekļus nodokļu maksātāju naudas atgūšanai. 

    Mar 22, 2011
    Lēmums par Parex banku iezīmēs valsts ekonomiskās attīstības perspektīvu

    Jānis Bērziņš

    Rīgas Stradiņa universitātes lektors

     

    Lēmums par Parex banku iezīmēs

    valsts ekonomiskās attīstības perspektīvu 

     

    Pēdējā laikā sabiedrībā notiek diskusijas par iespējamajiem risinājumiem, kas saistīti ar turpmāko Parex bankas darbību. Kā viens no variantiem neoficiāli tiek minēta Parex bankas aktīvu pārdošana, kas manuprāt, šobrīd nebūt nav valstij izdevīga, jo aktīvu cenas ir pārāk zemas. Man nav izprotama arī tā slepenība, kurā šādi lēmumi tiek izskatīti un, iespējams,  arī tiks pieņemti.

    Lielā mērā jautājums par Parex bankas nākotni ir saistīts ar valdības attieksmi un ticību valsts ekonomiskajai attīstībai kopumā. Strādājot pie slikto aizdevumu restrukturizācijas ir nepieciešams laiks, lai atlabtu nekustamo īpašumu tirgus, kas uzlabotu Parex bankas izredzes atgūt pēc iespējas vairāk līdzekļus no problemātiskajiem aizdevumiem, lai atdotu parādu Valsts kasei. Te izkristalizējas aktuāls jautājums – vai mūsu valdība tic, vai netic valsts ekomonikas attīstībai un saredz ekonomikas attīstības perspektīvu ilgtermiņā?

    Esmu pārliecināts, ka valdība nedrīkst steigties ar Parex bankas aktīvu pārdošanu un pieļaut, ka tas tiek darīts par jebkādu, daudzmaz pieņemamu cenu, lai tikai ieliktu kārtējo ielāpu valsts budžetā. Šajā gadījumā noteikti nedrīkst domāt īstermiņā, jo beidzot valdībai vajadzētu sākt domāt par valsts ilgtspējīgu ekonomisko attīstību nevis izaugsmi pārskatāmā periodā, ko varētu pielīdzināt mums visiem zināmajam burbulim mājokļu tirgū.

    Ja valdība sāk runāt par aktīvu iespējamo pārdošanu, drīzāk tas ir vienkārši tāpēc, lai segtu budžeta deficītu, neņemot vērā to, vai tā ir tiešām vislabākā stratēģija ilgtermiņā. Domāju, ka šī stratēģija ir vēl viens veids kā izvairīties no patiesi vajadzīgām strukturālām reformām, tajā skaitā valsts administratīvās reformas. No otras puses, protams, ka ideāli būtu, ja valstij būtu iespējams pilnībā atgūt Parex bankā ieguldīto naudu, taču starptautiskā pieredze rāda, ka parasti no lielākiem vai mazākiem zaudējumiem nevar izvairīties.

    Tā kā Latvijas Hioptēku un Zemes Banka (LHZB) tiek pārveidota par attīstības banku, kas Latvijai tiešām ir ļoti nepieciešama, tad pavisam loģisks būtu risinājums  LHZB „slikos“ kredītus pievienot Parex bankai, ņemot vērā, ka Parex banka kopš pērnā gada ir speciālizējusies tieši problemātisko aktīvu rekonstrukcijas un parādu piedziņas jomā. Domāju, ka būtu aplams risinājums izveidot vēl vienu finanšu institūciju „slikto“ kredītu piedziņai.

    Feb 28, 2011
    Par AS Parex banka 2010. gada finanšu pārskatu iesniegšanu

    Akciju sabiedrība Parex banka 2010. gada nerevidētos finanšu pārskatus  objektīvu iemeslu dēļ oficiālajai obligātās informācijas centralizētajai glabāšanas sistēmai un a/s NASDAQ OMXRiga plāno iesniegt laikā no 28. līdz 31. martam, nevis februāra beigās, kā uzņēmums informēja iepriekš. 

    Ņemot vērā sarežģīto Parex bankas restrukturizācijas procesu un tā atspoguļojuma komplicētību  finanšu pārskatos, ir nepieciešams  papildus laiks, lai  banka spētu nodrošināt skaidras  un patiesas finanšu informācijas sagatavošanu atbilstoši Starptautiskajiem finanšu  pārskatu sagatavošanas standartiem visu akcionāru interesēs.

    Vienlaicīgi  publicētie Parex bankas 9 mēnešu rezultāti un bankas regulārās finanšu atskaites liecina, ka Parex bankas 2010. gada saimnieciskās darbības rezultāti kopumā atbilst prognozētajam un ir saskaņā ar Ministru kabineta un Eiropas Komisijas apstiprināto bankas restrukturizācijas plānu. Saistībā ar Parex bankas darbības specifiku, peļņa no bankas saimnieciskās darbības objektīvi netiek paredzēta, tādējādi Parex bankas  darbības rezultātu vērtējumā  nozīmīgākais faktors ir un būs atgūtais naudas līdzekļu apjoms. Vienlaicīgi banka pieliek visas pūles maksimālai zaudējumu ierobežošanai, turpinot īstenot pārdomātu un piesardzīgu operatīvo un finanšu darbību, kā arī veicot visu izmaksu skrupulozu izvērtēšanu un efektīvu iekšējo un ārējo resursu izmantošanu.

     

    Uzziņai:

    Kopš 2010. gada 1. augusta, kad Parex banka uzsāka savu  darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt tādus klasiskos banku pakalpojumus kā, piemēram, kontu un depozītu apkalpošanu, kredītu izsniegšanu un  citus, Parex bankas  galvenais mērķis ir valsts  ieguldījuma atgūšana maksimālā apmērā. Izvirzītā uzdevuma īstenošanai banka savu  darbību koncentrē uz efektīvu kredītu restrukturizāciju, parādu piedziņu, kā arī pārņemto nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.   

    Feb 17, 2011
    Maikls Borks: Banku restrukturizācija – Latvijas prakse un Īrijas rūgtā pieredze.

    Ievads

    Īrija, līdzīgi kā Latvija, šobrīd ar savu parakstu ir akceptējusi Eiropas Savienības / Starptautiskā Valūtas fonda (ES / SVF) Finanšu un ekonomikas atveseļošanās plānu, kas paredz ļoti saspringtus īstenošanas kritērijus gan valstij, gan tās iedzīvotājiem. Problēmas, kas saistītas ar banku sistēmu, ir abu valstu pamatproblēma. Līdz ar to ir nepieciešami ļoti stingri pasākumi, lai īstenotu banku restrukturizāciju un tās turpinātu darboties kā komercbankas, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām un nodrošina ekonomisko izaugsmi. Līdz šim, izvēloties labākos no pieejamajiem risinājumiem, Latvija visādā ziņā ir daudz paveikusi banku sistēmas reformēšanā. Ir jāatzīmē, ka nav divu vienādu banku sistēmu un izmantotie problēmu risinājumi vienmēr būs atšķirīgi. Tomēr ir svarīgi jau pašā procesa sākumā pieņemt dažus būtiskus un pareizus lēmumus. 

    Kas izraisīja banku problēmas Latvijā un Īrijā?

    Nav šaubu, ka banku sektora sabrukuma iemesls abās valstīs ir ilgstošā un nenoturīgā kreditēšana, kuras rezultātā nopietni zaudējumi tika nodarīti tautsaimniecībai. Pēdējos gados abas valstis piedzīvoja spēcīgu ekonomisko izaugsmi, bet tā balstījās uz bankām, kas agresīvi un lēti kreditēja īpašumu spekulācijas un patēriņa izdevumus. Tika radīti īpašumu vērtību “burbuļi”, kas beigu beigās eksplodēja, radot postošas sekas. Īrijā šo procesu, galvenokārt, radīja agresīvi un strauji augoša banka – „Anglo Irish bank”, kuras sabrukums, iestājoties starptautisko kredītu tirgus izsīkumam, bija iespaidīgs. „Anglo Irish bank” bija privātbanka, kas apkalpoja ierobežotu klientu skaitu, tā sauktos “turīgos klientus”, galvenokārt lielo īpašumu attīstītājus. Milzīgās nominālās peļņas izaugsmes uzmundrinātas arī divas lielākās un tradicionāli konservatīvākās bankas – „AIB Bank” un „Bank of Ireland” – pārtrauca ievērot vispār atzītos kreditēšanas pamatprincipus un uzņēma līdzīgu kursu, pat paplašinot klientu loku no turīgiem līdz vidēji turīgiem klientiem – visiem tiem, kas cerēja uz spekulatīvu un nenoturīgu īpašumu cenu izaugsmi. Pamatojoties uz savu personīgo pieredzi kā bankas vadītājs Latvijā no 1998. līdz 2006.gadam, varu teikt, ka Latvijā līdzīgu situāciju ar agresīvu un nenoturīgu kreditēšanu radīja Skandināvijas bankas ar to meitas banku starpniecību. Tā vien šķita, ka Skandināvu bankām ir nelimitēta pieeja kreditēšanas resursiem to mātes bankās Skandināvijā. Motivētas ar ātras (nominālās) peļņas gūšanu, kā arī ļoti lētas kreditēšanas iespēju vadītas, tās sagrāba lielu tirgus daļu. Citas Latvijas bankas, bet jo īpaši AS “Parex banka”, centās turēties līdzi šai konkurencei un saglabāt tirgus daļu, aizņemoties no starptautiskajiem aizdevējiem (Sindicētie kredīti, Eiroobligācijas, u.c.), un piedalīties šajā kreditēšanas neprātā. Kad 2007./2008.gadā starptautiskie kredītu tirgi piedzīvoja krahu, Parex bankai zuda pieeja tās kreditēšanas avotiem. Tā sabruka un nonāca Latvijas valsts apgādībā, turpretī Skandināvu meitas bankas patvērās savu mātes banku paspārnē.

    Svarīgi saprast, ka, neskatoties uz starptautisko kredītu tirgu izsīkšanu pēc „Lehman Brothers” sabrukuma, esošais kreditēšanas temps un apjoms gan Īrijā, gan Latvijā bija tik liels, ka tas jebkurā gadījumā kādā brīdī būtu eksplodējis. Iemesls ir banku spekulatīvo un nevis produktīvo darījumu kreditēšana, ko stutēja uzpūstās īpašuma cenas un izšķērdīgais patēriņš, balstoties uz ienākumiem no jau minētajām īpašuma spekulācijām, kas reāli eksistēja tikai uz papīra. Ja starptautiskie aizdevēji būtu turpinājuši kreditēt šo vājprātu, tad “burbulis” kļūtu lielāks un kraham sekojošās ekonomiskās sekas būtu vēl postošākas.

    Tad, kad bankas darbojās piesardzīgi un baņķieri tika profesionāli apmācīti vienmēr aizdot mazāk nekā 100% no to depozītu apjoma, tās ar savu kreditēšanas politiku nepakļāva noguldītājus grūti vadāmam riskam. Lai gan pēdējo 15 gadu laikā visā pasaulē nauda kļuva viegli iegūstama, starptautiskā kreditēšana banku starpā nesamērīgi auga, un aizdevumu saprātīgais maksimums pret depozīta rādītajiem kopā ar daudzām citām sapratīgām banku darbības normām izgaisa. 2007./2008.gadā kreditēšanas bums piedzīvoja krahu daudzās ekonomikās, un tas bija viens no galvenajiem iemesliem banku sabrukumam Īrijā un Latvijā. Zemāk redzamajā tabulā par aizdevuma un noguldījuma attiecību atsevišķās Īrijas un Latvijas bankās sniegts uzskatāms ieskats kreditēšanas nesamērīgumā 2008.gada nogalē.

     

    AIZDEVUMU UN NOGULDĪJUMU ATTIECĪBA ATSEVIŠĶĀS BANKĀS 2008.GADA BEIGĀS

    Miljardi eiro                   Īrijas bankas                                      Latvijas bankas

                                             AIB Bank             Īrijas banka         Swedbank              SEB                   Parex

    Kopējie aktīvi                 182,1                    197,1                         7,5                         4,3                     4,5

    Aizdevumi klientiem     129,5                    133,7                         6,2                         3,4                     2,7

    Klientu noguldījumi      92,6                       83,1                           2,3                       11,7                     2,8

    Aizdevumi                     141%                    147%                       263%                    200%                100%

    pret noguldījumiem %

     

     

    Tabulā redzams, ka visām piecām bankām aizdevumu un noguldījumu attiecība pārsniedz 100%, kas nozīmē, ka bankas aizdevumos iztērēja visus noguldītāju līdzekļus un tālākai kreditēšanai aizņēmās naudu no citiem avotiem. Kamēr pārmērīgās kreditēšanas situāciju raksturojošais rādītājs Īrijā bija ap 150%, Latvijā ar Skandināvijas bankām priekšgalā tas bija vēl sliktāks – ap 200% un vairāk. Dāsnā kreditēšana Latvijā turpinājās vairākus gadus līdz 2008.gadam, un I.Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents, bija teju vienīgais, kas publiski iebilda pret neilgtspējīgo kreditēšanas praksi, ko īstenoja Skandināvijas bankas, un paredzēja ekonomikas sabrukumu. Diemžēl valdība neatbalstīja un Zviedrijas banku mātes uzņēmumi vairakkārt ignorēja I.Rimšēvicu. Tagad redzams, ka aizdevēji nebija veikuši pietiekamu izpēti, kā Latvijas ekonomika spēs absorbēt tik strauju un ilgstošu kreditēšanu, neradot pārkaršanu, ko piedzīvoja nekustamo īpašumu sektors, un strauji augošu importa īpatsvaru pār eksportu, kāds tas bija pēdējos gados. Tagad mēs cīnāmies ar sekām. Parex banka nepavisam nav galvenā Latvijas ekonomikas sabrukuma vaininiece, jo Parex banka, kā liecina tabula, kreditēšanai novirzīja 100% no noguldītajiem līdzekļiem un nespēja turēties līdzi abu lielo banku kreditēšanas apmēriem.

     

    Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra – Īrijas „ideālais” risinājums

     

    Kā atbildes reakcija uz milzīgajiem Īrijas bankām radītajiem aizdevumu zaudējumiem 2009. gadā tika izveidota pilnīgi jauna valsts institūcija – Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra jeb NAMA (National Asset Management Agency). NAMA mērķis bija atpirkt no Īrijas bankām problemātiskos ar nekustamo īpašumu nodrošinātos aizdevumus un samaksāt par tiem ar NAMA obligācijām, kuras Eiropas Centrālajā bankā varētu apmainīt pret naudas līdzekļiem. Plāns bija vienā piegājienā norakstīt sliktos aizdevumus no Īrijas banku bilances un aizvietot tos ar skaidrā naudā pārvēršamām obligācijām, tādējādi atjaunojot Īrijas banku likviditāti. NAMA plānoja atdzīvināt kreditēšanu reālajā ekonomikas situācijā. Notika plašas diskusijas par cenu, ko NAMA maksātu par atsevišķiem sliktajiem aizdevumiem, kas tiktu vērtēti pēc katra aizdevuma nodrošinājuma pašreizējās tirgus vērtības. Nekustamo īpašumu tirgus Īrijā sagruva 2007./2008. gadā un joprojām nav atlabis, tāpēc pašlaik nav iespējams noteikt daudzo ieķīlāto nekustamo īpašumu pašreizējo tirgus vērtību. Lai pasargātu sevi un Īriju no riska pārmaksāt par problemātiskajiem aktīviem, NAMA tiem piemēroja 60 līdz pat 80 procentu atlaides.  Tas Īrijas bankām radīja lielus tūlītējus zaudējumus, kuru rezultātā banku kapitāla bāze tika sagrauta. Ar ļoti niecīgu vai nullei līdzvērtīgu kapitālu Īrijas bankas tika izslēgtas no starptautiskajiem kredītu tirgiem, jo starptautiskās bankas atteicās aizdot naudu izteikti vājajām Īrijas bankām. Šīs nenoteiktības rezultātā īsā laikā no bankām aizplūda apjomīgas noguldījumu summas, un pašlaik Īrijas banku sistēma faktiski vairs nefunkcionē. NAMA izveide un darbība Īrijas bankām nedeva iespēju risināt samilzušo problēmu ar pašiem klientiem. Tādā gadījumā aizdevumu restrukturizēšanas procesā būtu nepieciešamas sadarboties ar aizdevējiem, lai bankās ieplūstu nauda un klienti ar labākām izredzēm varētu „izdzīvot” līdz nekustamo īpašumu cenas sāktu augt un starptautiskie kredītu tirgi atgūtos. Manuprāt, NAMA šo iespēju jau iznīcināja pašā saknē. Pēc NAMA radītajiem zaudējumiem Īrija bija spiesta lielākajām bankām izsniegt jaunu kapitālu, lai atjaunotu kapitāla bāzi, un galu galā valstij tik un tā bija jāņem jauns starptautiskais aizdevums.

     

    NAMA neesamība Latvijā

     

    Latvija saskārās ar kreditēšanas krīzi jau agrāk, kad 2008. gada nogalē Parex banku nācās glābt valstij. Latvijai bija jārīkojas ātri un jau 2009. gada sākumā tika saņemta palīdzība no SVF un ES. Tā kā citas lielās bankas, kuras spēcīgi skāra nekustamo īpašumu cenu kritums, galvenokārt, bija Skandināvijas bankas ar spēcīgiem mātes uzņēmumiem, Latvijai nevajadzēja glābt arī tās. Ir tikai taisnīgi, ka tās Skandināvijas bankas, kas uzsāka kreditēšanas bumu Latvijā, savus zaudējumus ar mātes banku palīdzību uzņemas pašas.

     

    Parex bankas problēmas tika „iegrožotas” 2009. gadā, kad, piemērojot vairākus drošības līdzekļus, pēc nopietnas pārbaudes un analīzes valdība ar ES apstiprinājumu nolēma 2010. gada 1. augustā sadalīt banku, izveidojot „galveno banku” ar labajiem aizdevumiem (AS „Citadele banka”), bet, Parex bankā atstājot problemātiskos aizdevumus. Parex bankas sadalīšana neradīja tādus zaudējumus kā NAMA piedāvātais risinājums Īrijā, bet gan deva jaunajai neatkarīgajai vadībai iespēju aprast ar situāciju abās bankās pēc to sadalīšanas procesa. Tas bija smalks un prasmīgi īstenots process, kas neradīja rezonansi banku aprindās.

     

    Šī rīcības plāna īstenošanas rezultātā Parex banka kļuvusi par risinājumu banku ar noteiktu biznesa plānu (līdz 2017. gadam), kas paredz  kredītu restrukturizāciju, parādu piedziņu, kā arī pārņemto nekustamo īpašumu pārvaldīšanu ar mērķi  atgūt maksimāli lielu valsts ieguldījuma daļu. Manuprāt, šis ir daudz labāks risinājums par Īrijas izvēlēto, kas paredzēja izveidot NAMA un piespiest bankām pārdot aktīvus aģentūrai par daudzkārt zemāku vērtību, tādējādi bankām radot lielus tūlītējus zaudējumus un veicinot kapitāla aizplūšanu, ko ar starptautiskā aizņēmuma palīdzību jāatjauno Īrijas valdībai. Aktīvu, proti, nekustamo īpašumu pārdošana nelabvēlīgā tirgus situācijā radītu tūlītējus zaudējumus, jo problemātisko aktīvu pircēji ir gatavi iegādāties īpašumus tikai par ļoti zemām cenām, lai pēcāk, kad cenas sāks kāpt, varētu gūt peļņu. Manuprāt, daudz labāk ir stingrā valsts uzraudzībā ļaut bankām strādāt ar problemātiskajiem kredītiem un meklēt kopīgus risinājumus ar pašiem kredītņēmējiem saprātīgā laika posmā, - līdz tirgus atlabšanai. 

    Man šķiet netaisni, ka jaunajai Parex bankas vadībai, kas uzņēmusies jau tā neapskaužamo uzdevumu no problemātiskajiem aizdevumiem un parādniekiem, kas nav pildījuši savas saistības, atgūt pēc iespējas vairāk līdzekļu pastāvīgi nākas uzklausīt komentētāju un „ekspertu” kritiskās piezīmes par saviem centieniem. Daudz noderīgāk būtu, ja šie komentētāji pievērstu uzmanību tām personām, kas gadu gaitā ar nesaimniecisku bankas vadību un likumsakarīgu tās sabrukumu valstij radīja šīs problēmas.

     

     

    Nobeigums

     

    Pēc manām domām Latvija ir izvēlējusies pareizo pieeju Parex bankas problēmu risināšanā un pārvaldībā, veicot strukturētu uzraudzību un nosakot sapratīgu laika grafiku. Strādājot pie slikto aizdevumu restrukturizācijas tiks iegūts laiks, kas nepieciešams, lai nekustamo īpašumu tirgus atlabtu. SVF/ES apstiprinātā programma jau tagad Latvijai palīdz sakārtot valsts fiskālo politiku un jau tagad ir redzama ekonomiskā izaugsme. Tas savukārt uzlabo Parex bankas izredzes atgūt līdzekļus no problemātiskajiem aizdevumiem un nokārtot saistības pret Valsts kasi. Ar līdzīgu SVF/ES plānu Īrija vēl tikai cīnās ar problēmām banku sektorā un, lai gan lielākie zaudējumi jau ir segti, situācija joprojām ir nenoteikta un uzticība Īrijas banku sistēmai lielā mērā ir zudusi. Būs vajadzīgi daudzi gadi, lai novērstu Īrijas bankām nodarīto kaitējumu.

     

    Jan 18, 2011
    Banka Vērsusies LR Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu iesniegt protestu par tiesas spriedumu I.Plaudes-Rēlingers maksātnespējas lietā

    Akciju sabiedrība Parex banka ir vērsusies LR Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu iesniegt protestu par spēkā stājušos Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010. gada 7. decembra tiesas lēmumu, ar kuru tika apmierināts Ievas Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pieteikums un pasludināta viņas maksātnespēja. Parex banka uzskata, ka lietas izskatīšanā pieļauti  būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi.

    Cita starpā tiesa nav vērtējusi Parex bankas iesniegtos pierādījumus par I. Plaudes-Rēlingeres apzinātām un ļaunprātīgām darbībām kā maksātnespējas cēloni. Pēdējo trīs gadu laikā pirms maksātnespējas ierosināšanas I. Plaude-Rēlingere veikusi virkni darījumu ar saistītām personām, būtiski pasliktinot savu mantisko stāvokli. Parex banka uzskata, ka darījumi veikti nolūkā izvairīties no saistību izpildes un tie būtiski aizskāruši I. Plaudes-Rēlingeres kreditoru intereses. Tāpat Parex banka uzskata, ka I. Plaude- Rēlingere maksātnespējas lietā sniegusi nepilnīgu, tātad nepatiesu informāciju par viņas mantu. Tā, piemēram, bankas rīcībā ir informācija par I. Plaudei-Rēlingerei piederošiem būtiskiem aktīviem, kurus I. Plaude-Rēlingere mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānā nav uzrādījusi kā sev piederošus.

    Parex banka  ir uzsākusi vairākus tiesvedības procesus pret virkni SIA Kolonna grupas uzņēmumu un I. Plaudi - Rēlingeri kā fizisku personu. Tiesvedību uzsākšanas iemesls ir SIA Kolonna un I. Plaudes-Rēlingeres saistību pret Parex banku ilgstoša nepildīšana.

     

     

    Par Parex banku:

    Kopš 2010. gada 1. augusta, kad Parex banka uzsāka savu  darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt tādus klasiskos banku pakalpojumus kā, piemēram, kontu un depozītu apkalpošanu, kredītu izsniegšanu un  citus, Parex bankas  galvenais mērķis ir valsts  ieguldījuma atgūšana maksimālā apmērā. Izvirzītā uzdevuma īstenošanai banka savu  darbību koncentrē uz efektīvu kredītu restrukturizāciju, parādu piedziņu, kā arī pārņemto nekustamo īpašumu pārvaldīšanu. Kopš 2010. gada 1. augusta Parex banka ir atguvusi  60 miljonus latu, kas tiks novirzīti sindicētā kredīta atmaksai šā gada maijā.

    Jan 11, 2011
    Parex banka piecu menešu laikā atgūst 60 miljonus latu

    11.01.2011.

    Neraugoties uz vājajām ekonomikas atveseļošanās pazīmēm Latvijā un pasaulē, akciju sabiedrība Parex banka savas darbības pirmajos piecos mēnešos sekmīgas kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas rezultātā ir spējusi atgūt 60 miljonus latu, liecina uzņēmuma apkopotie finanšu rezultāti. Tādējādi Parex banka ir akumulējusi aptuveni pusi sindicētā kredīta atmaksai nepieciešamo līdzekļu. Kopumā bankas darbības rezultāti atbilst plānotajam un ir saskaņā ar Ministru kabineta un Eiropas Komisijas apstiprināto bankas restrukturizācijas plānu.

    Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kriss Gviljams uzsver: "Esmu patiešām gandarīts, jo spītējot nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem - nestabilajai ekonomiskajai izaugsmei un joprojām zemajām nekustamo īpašumu cenām un tirgus aktivitātei - ar elastīgu un pārdomātu darbības taktiku esam spējuši sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Apzināmies, ka Parex bankas mērķu īstenošanai ir pilnībā jāizmanto visi mūsu rīcībā esošie resursi - zināšanas, prasmes un spējas."

    Veicot valsts līdzekļu atgūšanu, aizvien biežāk Parex banka saskaras ar dažādu Latvijas un ārvalstu personu izteikti uzstājīgu vēlmi iegūt bankas aktīvus par acīm redzami pazeminātu vērtību. Tādos gadījumos Parex banka īsteno aktīvas darbības, lai savlaicīgi iegūtu informāciju par potenciālo darījumu partneru patiesajām interesēm un godaprātu.

    "Šādās situācijās, kas nav retums mūsu darbībā, svarīgi par notiekošo savlaicīgi informēt tiesību sargājošās institūcijas, un mēs to darām", norāda Kriss Gviljams.

    Parex banka regulāri saskaras arī ar atsevišķu klientu un ieinteresēto personu centieniem tīši mazināt par labu bankai ieķīlāto aktīvu vērtību, kā arī vēlmi slēpt savu patieso finansiālo stāvokli. Lai novērstu bankas, tātad valsts un sabiedrības interešu apdraudējumu, vairākos gadījumos Parex banka jau ir uzsākusi sekmīgu sadarbību ar Latvijas tiesību sargājošajām institūcijām.

    Kopš 2010. gada 1. augusta, kad Parex banka uzsāka savu darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt tādus klasiskos banku pakalpojumus kā, piemēram, kontu un depozītu apkalpošanu, kredītu izsniegšanu un citus, Parex bankas galvenais mērķis ir valsts ieguldījuma atgūšana maksimālā apmērā. Izvirzītā uzdevuma īstenošanai banka savu darbību koncentrē uz efektīvu kredītu restrukturizāciju, parādu piedziņu, kā arī pārņemto nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.