Par kompāniju

Medijiem

Dec 23, 2008
Andžs Ūbelis ievēlēts par Parex bankas padomes priekšsēdētāju

Otrdien, 23.decembrī, notika Parex bankas pirmā jaunās padomes sēde, kurā tika ievēlēts padomes priekšsēdētājs - Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos Andžs Ūbelis. A. Ūbelis kā Parex bankas padomes galvenos uzdevumus izvirzīja profesionālu un efektīvu bankas valdes uzraudzību un lēmumu pieņemšanu. Savukārt tuvākajā laikā primāri ir jāizvērtē valdes priekšlikumi par bankas stabilizāciju, restrukturizāciju un tālāku attīstības stratēģiju.

“Lai nodrošinātu Parex bankas klientu uzticības atgūšanu un nostiprināšanu, Latvijas valdība ir atbalstījusi priekšlikumu par būtisku likviditātes resursu nodrošināšanu bankai. Tas ir svarīgākais priekšnosacījums, lai vistuvākajā laikā varētu nodrošināt stabilu bankas pakalpojumu sniegšanu,” uzsver Parex bankas padomes priekšsēdētājs A. Ūbelis.

A. Ūbelis Lielbritānijā ieguvis maģistra grādu ekonomikā, iepriekš Francijā absolvējis maģistra programmu Eiropas tiesībās un starptautisko attiecību programmu Latvijas Universitātes. Kopš 2004.gada A. Ūbelis ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos. Vairāk kā 10 gadu karjeras laikā Latvijas valsts pārvaldē A. Ūbelis ieņēmis virkni amatu, kas saistīti ar ES finansējuma vadību un Eiropas integrācijas jautājumiem. Šobrīd A. Ūbelis ir arī Latvijas direktores Eiropas investīcijas bankas Direktoru valdē vietnieks.

Otrdien, 23.decembrī, notika pirmā Parex bankas padomes sēde – tās sastāvu 19.decembrī ievēlēja ārkārtas akcionāru sapulce: Rolands Paņko, Andžs Ūbelis, Kaspars Āboliņš, Gints Freimanis, Karls Hokans Šellokers (Carl Hakan Kallaker) un Žaneta Jaunzeme – Grende. Padome ir bankas pārraudzības institūcija, kas pārstāv bankas akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikā un uzrauga valdes darbību, nodrošinot bankas darbības turpmāku izaugsmi un attīstību.

Parex banka dibināta 1992.gadā, patlaban bankas filiālēs visā Latvijā strādā vairāk kā 2200 cilvēki. Parex bankai ir pārstāvniecības, filiāles un meitas uzņēmumi 15 pasaules valstīs, tajā skaitā filiāles Berlīnē, Stokholmā un Tallinā, Šveicē un Lietuvā. Parex banka ir vienīgais American Express sadarbības partneris Latvijā un Lietuvā, kam ir tiesības emitēt American Express kredītkartes. Kopš šā gada 5.decembra, kad tika parakstīts Parex bankas pārņemšanas līgums, banka kļuvusi par valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka meitas sabiedrību.

Dec 19, 2008
Parex banka ielūdz uz preses konferenci!

Piektdien, šī gada 19.decembrī, notiks Parex bankas akcionāru ārkārtas pilnsapulce, kuras darba kārtībā ir vairāki jautājumi, tajā skaitā bankas jaunās padomes ievēlēšana.

Laipni aicinām masu mediju žurnālistus uz preses konferenci, kas notiks pēc bankas akcionāru ārkārtas pilnsapulces piektdien,19.decembrī, plkst. 14.00 viesnīcas “Hotel Bergs” konferenču zālē Rīgā, Elizabetes ielā 83/85.

Dec 18, 2008
Parex vēlas nostiprināt pozīcijas kredītkaršu tirgū, izmantojot American Express

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis šonedēļ tikās ar American Express viceprezidentu Centrālās un Austrumeiropas valstīs Aleksu Furberu (Alex M Furber) un pārrunāja iespējas Parex bankas un American Express turpmākās sadarbības attīstībai. Pēc tikšanās N.Melngailis atzina, ka Parex banka izmantos tirgus situāciju, lai nostiprinātu pozīcijas kredītkaršu tirgū, izmantojot ekskluzīvo sadarbību ar American Express. „Mūsu partneri ir izteikuši gatavību turpmākām aktivitātēm, pateicoties bankas veiksmīgajai sadarbībai ar American Express, tāpēc Parex banka izstrādā stratēģiju, kas ļautu konkurēt vēl sekmīgāk un izmantot augsto klientu lojalitāti šī zīmola kredītkartēm,” norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs.

Parex banka ieguva ekskluzīvas tiesības izplatīt American Express kredītkartes Latvijā 2005.gada maijā, un patlaban Latvijas iedzīvotājiem tā piedāvā trīs veida kredītkartes – The Platinum Card, American Express Gold un American Express Blue. Šīs kredītkartes ir unikālas, jo tās ir radītas īpaši vietējiem klientiem lietošanai Latvijā un ārpus tās robežām, sniedzot iespēju saņemt īpašas priekšrocības un pakalpojumus, kuri tiek piedāvāti tikai American Express kredītkaršu lietotājiem.

Dec 17, 2008
Uz klientu jautājumiem atbild “Parex bankas” valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis

Kāda Jūsu vērtējumā ir šī brīža situācija Parex bankā ?

Situācija ir stabilizējusies, lai gan vēl notiek rūpīgs darbs, tāpēc pāragri minēt prognozes par tālāko. Mans pirmais iespaids ir, ka Parex kredītportfelis nav ne ar ko sliktāks par jebkuras citas lielas bankas kredītportfeli. Tas drīzāk ir labāks. Kā jebkurai bankai arī mūsu portfeļa vērtību, protams, ietekmē tas, kā mēs prognozējam nekustama īpašuma tirgus attīstību. Taču kopumā „slikto” kredītu īpatsvars, kas attiecas uz nekustamajiem īpašumiem, mūsu portfelī ir mazāks nekā ir citās lielās bankās. Parex kredītu daļa ir ļoti rūpīgi veidota, ir nodrošināts, ka klientiem ir naudas plūsma, juridiski viss ir kārtībā. Šī ir ļoti svarīga atšķirība, jo ļoti daudz bankas ļoti formāli piegāja kredītu izsniegšanai: ja ir nekustamais īpašums, kura vērtība ir 100%, tad aizdeva 90%. Te tā pieeja nav bijusi tāda, kredītu izsniegšanas process ietvēris arī ļoti rūpīgu klienta biznesa, naudas plūsmas izvērtēšanu, ķīla ir sekundārs jautājums.
Katrā ziņā es darīšu visu, lai informētu darbiniekus, klientus un žurnālistus par to, kas notiek Parex bankā .

Kādi bija Jūsu pirmie darbi?

Pirmām kārtām tā bija komunikācija ar bankas vadošo personālu, darbiniekiem un klientiem. Par spīti tam, kas noticis, banka pilnā apjomā pilda savas funkcijas un tas notiek, pateicoties darbiniekiem. Otrām kārtām, ir jāatbalsta valdība sarunās ar Starptautisko valūtas fondu. Tas ir svarīgi visai valstij. Un, treškārt, ir jārunā ar sindicētā kredīta dalībniekiem. Šīs sarunas jau esmu uzsācis.

Kāpēc tik svarīgas Jums šķiet valdības sarunas ar Starptautisko valūtas fondu?

Tas ir stabilitātes jautājums. Ja Starptautiskais valūtas fonds piešķirs finanšu palīdzību valstij, arī mums būs vieglāk saņemt nepieciešamo atbalstu. Valdībai šajā brīdī ir jāpalīdz visiem, kam ir grūtības. Īstermiņā mums ir svarīgi, ka bankai ir likviditāte, lai mēs varam izpildīt savas īstermiņa saistības. Pēc visām neskaidrajām ziņām pēdējo trīs nedēļu laikā neto pozīcija katru dienu ir bijusi negatīva — vairāk cilvēki izņem, nekā ieliek. Es personīgi ļoti daudz laika esmu veltījis, runājot ar lielākajiem klientiem — gan rezidentiem, gan nerezidentiem, kuros apstākļos viņi ir gatavi atgriezties un ielikt te naudu. Daudzi klienti ir teikuši, ka tajā brīdi, kad mēs varēsim paziņot, ka būs finansējums no Zviedrijas vadības, kas segtu to brīdi kopš SVF memoranda noslēgšanai līdz viņi reāli iedos naudu Latvijai, viņi ir gatavi ielikt bankā naudu, ko agrāk izņēma.

Cik daudz naudas ir vajadzīgs Parex bankas finansiālās situācijas stabilizācijai?

To rādīs laiks, un tas lielā mērā ir atkarīgs arī no depozītu pieplūduma. Mēs aktīvi strādāsim ar klientiem, un es ceru, ka mēs šo nepieciešamo summu spēsim samazināt. Tāpat šis jautājums ir cieši saistīts ar to, kā valdībai veiksies sarunās ar Starptautisko valūtas fondu un kāda būs klientu uzticība Parex bankai .

Vai tiks turpināti bankas stratēģiskā investora meklējumi?

Galvenā prioritāte patlaban ir bankas stabilitātes jautājums. Ir jāsaprot, ka globālā finanšu krīze ir skārusi ne tikai banku, bet arī potenciālos pircējus.

Vai ERAB varētu kļūt par bankas stratēģisko investoru?

Tāpat kā Starptautiskais valūtas fonds arī ERAB viens no galvenajiem uzdevumiem ir palīdzības sniegšana grūtībās nonākušām valdībām un uzņēmumiem. Es neizslēdzu iespēju, ka ERAB varētu kļūt par Parex bankas finanšu investoru.

Kāpēc Jūs piekritāt kļūt par Parex bankas valdes priekšsēdētāju?

Mana pieredze ir saistīta gan ar lielu kompāniju vadīšanu, gan ar investoru meklējumiem, gan arī ar bankām. Lēmumu pieņēmu samērā strauji - ja kāds jau piektdien vai sestdien neiet bankā vadīt un sākt komunicēt ar klientiem un darbiniekiem, situācija bankā var ļoti strauji pasliktināties. Laiks rādīs, cik man labi izdosies, bet, ņemot vērā šos apstākļus, domāju, ka varētu mēģināt novest situāciju līdz stabilizācijai.
Es saredzu šajā darbā vairākus izaicinājumus, un esmu gatavs palīdzēt Parex bankai tās turpmākajā attīstībā.

Dec 16, 2008
Parex banka: Zviedrijas un Dānijas centrālās bankas lēmums sniegt atbalstu Latvijai palīdzēs situācijas stabilizēšanai arī banku sektorā

Zviedrijas un Dānijas centrālās bankas šodien publiskotais lēmums par gatavību slēgt ar Latvijas Banku mijmaiņas darījuma līgumu, kura ietvaros Latvijas Banka varēs aizņemties līdz 500 miljonus eiro apmaiņā pret Latvijas latiem, ir tiešā veidā vērsts Latvijas ekonomikas stabilizācijai un turpmākajai atveseļošanai.

„Mēs šo atbalstu vērtējam kā ļoti pozitīvu signālu ne tikai Latvijas valstij kopumā, bet arī Parex bankas klientiem. Tas vēlreiz apliecina, ka situācija stabilizējas un mūsu klienti var būt droši par saviem finanšu līdzekļiem, kas ieguldīti Parex bankā,” saka Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Dec 9, 2008
Parex bankas valdes priekšsēdētāja Nila Melngaiļa preses konference

Pirmdien pusdienlaikā Parex bankas jaunais valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis piedalījās preses konferencē, lai iepazīstinātu masu mediju pārstāvjus ar sevi un turpmāk veicamajiem uzdevumiem Parex bankā. Kā masu mediju žurnālistiem teica Melngailis, viņam ir pietiekoši bagāta pieredze un zināšanas, lai uzņemtos šo valdības piedāvāto izaicinājumu un palīdzētu Parex bankas atveseļošanā.

„Šī ir mana pirmā darba diena Parex bankā. Kopā ar bankas vadošajiem darbiniekiem es esmu aktīvi strādājis arī šajās brīvdienās. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka tās ziņas, kas izskanējušas masu medijos attiecībā uz stāvokli Parex bankā, ir stipri pārspīlētas. Naudas aizplūšana no Parex bankas ir stipri samazinājusies, taču ir grūti paredzēt, kas mūs var sagaidīt tuvākajā nākotnē. Tāpēc viena no svarīgākajām ziņām būs tā, kā valdībai veiksies sarunās ar Starptautisko valūtas fondu,” preses konferencē uzsvēra Nils Melngailis.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par to, cik tad daudz naudas ir aizplūdis pagājušajā nedēļā no Parex bankas, Nils Melngailis uzsvēra, ka tie ir tikai 50 miljoni latu un nevis 200 miljoni, kā tas iepriekš izskanējis dažādos informācijas avotos. Jautājumā par stratēģiskā investora meklējumiem, Nils Melngailis uzsvēra, ka tas patlaban nav prioritārs jautājums. „Pirmā prioritāte ir stabilizēt situāciju bankā. Turklāt ir jāsaprot, ka globālajā finanšu krīzē grūti iet ne tikai bankai, bet arī pircējiem. Tajā pat laikā es neizslēdzu iespēju sarunām, ja kāds pircējs sevi pieteiks,” teica Nils Melngailis.

Atbildot uz jautājumu, cik daudz naudas vēl ir jāiegulda Parex bankā, lai situācija stabilizētos, Nils Melngailis uzsvēra, ka to rādīs laiks: „Lielā mērā tas atkarīgs no tā, kā mums veiksies ar depozītiem. Mēs aktīvi strādāsim ar klientiem, un es ceru, ka mēs šo nepieciešamo naudas summu spēsim samazināt. Zināmā mērā tas būs atkarīgs arī no tā, kā valdībai vedīsies sarunas ar Starptautisko valūtas fondu un kāda būs uzticība Parex bankai.”

Runājot par saviem pirmajiem neatliekamajiem darbiem, Nils Melngailis uzsvēra, ka tā noteikti ir aktīva komunikācija ar bankas vadošo personālu, darbiniekiem un klientiem. „Par spīti tam, kas noticis pēdējā mēneša laikā, banka pilda visas savas funkcijas, un tas ir pateicoties darbiniekiem,” teica Nils Melngailis. Kā nākamo prioritāti Nils Melngailis uzskata atbalstīt valdību sarunās ar Starptautisko valūtas fondu, bet trešo – sarunas ar sindikātiem.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par potenciālo štatu samazināšanu Parex bankā, Nils Melngailis bija īss: „Šis jautājums vēl nemaz nav skatīts. Pirmām kārtām ir jānodrošina bankas stabilitāte.”

Dec 8, 2008
Jauniecelto Parex bankas valdi vada Nils Melngailis

Kopš 2008. gada 5. decembra Parex bankas valde strādā jaunā sastāva un par tās priešsēdētāju iecelts Nils Melngailis, bijušais Baltijā vadošā elektronisko sakaru pakalpojumu uzņēmuma Lattelecom izpilddirektors.

Parex bankas valdē turpmāk strādās arī Parex bankas Klientu apkalpošanas daļas vadītājs un vecākais viceprezidents klientu apkalpošanas jautājumos Guntis Beļavskis, Parex bankas Kredītrisku pārvaldības daļas vadītājs Valters Ābele, kā arī Parex bankas viceprezidents klientu apkalpošanas jautājumos Vladimirs Ivanovs.

N.Melngailis, pēc Lattelecom izpilddirektora amata atstāšanas šā gada aprīlī, nodibināja investīciju kompāniju Riga Capital, kļūstot arī par tās prezidentu, kā arī pārstāv ASV investīciju kompāniju Blackstone Group Baltijas reģionā. N. Melngaiļa vadībā Lattelecom grupa realizēja uzņēmuma modernizācijas projektu, transformējot fiksēto sakaru operatoru par modernu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju - telekomunikāciju, interneta un digitālā TV pakalpojumu jomā. Tāpat viņa prioritāšu lokā bija attīstīt IT un ārpakalpojumu risinājumus ar augstu pievienoto vērtību.

Savulaik N. Melngailis strādājis kā partneris kompānijas IBM Business Consulting Services Ziemeļvalstu birojā, kā arī bijis partneris PriceWaterhouse Coopers Londonā un atbildīgais partneris Baltijas valstīs, Latvijā vadījis auditorkompāniju Coopers & Lybrand.

Jaunā valde, kuru akceptējusi arī FKTK, savu pienākumu pildīšanu uzsāka pēc tam, kad visas puses 5. decembrī parakstīja Parex bankas pārņemšanas līgumu, kura rezultātā banka kļuvusi par valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka meitassabiedrību. Līgums paredz, ka 84,83% bankas akciju pāriet valsts īpašumā, 15,17% akciju no Parex bankas kapitāla joprojam paliek mazākuma akcionāru ipašumā.

Dec 2, 2008
Debeta operāciju ierobežojumi Parex bankā praktiski neietekmēs privātpersonu ikdienu, uzņēmumiem lielākā daļa saimniecisko maksājumu - bez izmaiņām

Šī gada 1.decembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets (MK) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmuši kopīgu lēmumu par saistību izpildes ierobežojumiem Parex bankā.

Šāds FKTK un MK kopīgi pieņemts lēmums ir īslaicīgs Kredītiestāžu likumā paredzēts pasākums, kuru var piemērot, ja no kredītiestādes notiek pārmērīga noguldījumu un citu piesaistīto līdzekļu aizplūšana.

Parex banka jau pirms šo ierobežojumu noteikšanas bija veikusi milzīgu darbu ar klientiem, kā rezultātā nepamatotā naudas līdzekļu aizplūšanas tendence tika stabilizēta. Tomēr bankas turpmākās darbības plānveidīguma nodrošināšanas nolūkā tika pieņemts attiecīgais MK un FKTK lēmums.

MK un FKTK konkrētā lēmuma pieņemšanas rezultātā neērtības varētu rasties pavisam nelielai klientu daļai, jo faktiski šie ierobežojumi attiecas tikai uz tām operācijām, kas ir saistītas ar naudas nepamatotu aizplūšanu no bankas.

Atgādinām, ka šobrīd bankai ir atļauts veikt naudas līdzekļu izmaksu (tajā skaitā, ar internetbanku, bankas automātiem un skaidrā naudā) bankas klientiem - fiziskām personām ne vairāk kā 35 000 latu apjomā kalendārajā mēnesī. Šāds summas limits pilnībā atbilst bankas klientu – fizisko personu veikto darījumu apjomam. Banka - neveiks debeta operācijas (tajā skaitā, ar internetbanku, bankas automātiem un skaidrā naudā) klientiem - juridiskām personām, ja šīs operācijas nav paredzētas saimnieciskās darbības veikšanai. Savukārt minētajām operācijām saimnieciskās darbības veikšanai juridiskām personām ir noteikti šādi ierobežojumi – 35 000 latu (ar darbinieku skaitu līdz 10) un 350 000 latu (ar darbinieku skaitu no 11 – 250) kalendārajā mēnesī.

Ierobežojumi neskar operācijas saimnieciskās darbības veikšanai juridiskām personām, ja to darbinieku skaits pārsniedz 250, tāpat uz maksājumiem valsts budžetā, valsts un pašvaldību iestādēm, darījumiem ar Latvijas Banku, maksājumiem komercsabiedrībām, kuru darbība saistīta precu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu valsts un pašvaldību regulējamās nozarēs. Tāpat īpaši jāuzsver, ka nekādi ierobežojumi neattiecas uz piesaistīto noguldījumu procentu maksājumiem, kā arī saistību pret banku un tās meitas sabiedrībām izpildi.

Nov 26, 2008
Eiropas Komisija apstiprina Latvijas valsts atbalstu AS „Parex Banka”

Eiropas Komisija saskaņā ar EK līguma noteikumiem par ārkārtas atbalstu apstiprināja valsts palīdzību AS „Parex Banka” finansēšanas sekmēšanai. Komisija konstatēja, ka atbalsts ir saderīgs ar vadlīnijām, kas sniegtas paziņojumā par valsts atbalstu pašreizējās finanšu krīzes pārvarēšanai (skatīt IP/08/1495). Atbalsts ir nepieciešams, lai izvairītos no nopietniem traucējumiem Latvijas tautsaimniecībā. Šos pasākumus īstenos tikai ierobežotā laika posmā, un to apjoms nepārsniegs to, kas ir nepieciešams finansējuma atjaunošanai, par tiem pieprasīs pienācīgu atlīdzību, un tajos ir paredzēti aizsardzības pasākumi konkurences kropļojumu mazināšanai. Tādējādi tie ir saderīgi ar EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

Konkurences komisāre Nēlī Krusa teica: „Pēc intensīvām sarunām ar Latvijas iestādēm Komisija apstiprināja steidzami nepieciešamos pasākumus, jo paziņotie pasākumi atbilst noteikumiem par valsts atbalstu."

Eiropas Komisjas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca papildināja: ""Eiropas Komisija pieņēma lēmumu, tikko Latvijas puse bija sniegusi visu nepieciešamo informāciju un garantijas par valsts palīdzības atbilstību godīgas konkurences principiem. Eiropas Komisija dalībvalstīm piedāvā plašu instrumentu klāstu finanšu sistēmas stabilizācijai globālās krīzes apstākļos, piemēram, valsts garantijas un kapitalizāciju. Rīt Eiropas Komisija piedāvās visaptverošu ES atveseļošanas plānu koordinētai rīcībai ekonomikas krīzes pārvarēšanai."

Latvijas iestādes 2008. gada 10. novembrī paziņoja par pasākumu paketi, kas paredzēta, lai risinātu likviditātes problēmas un novērstu iespējamu kapitāla nepietiekamību AS „Parex banka”. Pasākumi bija vajadzīgi sakarā ar finanšu tirgu apsīkumu un finanšu instrumentu nepareizu novērtējumu.

Paketi veido valsts garantija, kas sedz noteiktus esošos un ja unos aizdevumus, valsts depozīts uz 1 gadu, lai risinātu bankas tūlītējās likviditātes vajadzības, un subordinēti aizdevumi tās kapitāla bāzes stiprināšanai. Jauno aizdevumu termiņi nepārsniedz trīs gadus, subordinētiem aizdevumiem – piecus gadus.

Pasākumi satur valsts atbalsta elementus, tomēr tajos ir ietverti vairāki noteikumi, ar kuriem nodrošina to atbilstību un samērīgumu saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem, kā to paredz Komisijas vadlīnijas (skatīt IP/08/1495).

Īpaši jāatzīmē, ka pasākumi tiks atlīdzināti ar ievērojamu maksu. Turklāt AS „Parex banka” būs jāuzņemas vairākas saistības attiecībā uz savu rīcību. Tās ietver ierobežojumu bilances pieaugumam, marketinga ierobežojumus saistībā ar valsts atbalstu un ierobežojumus uzņēmējsabiedrību iegādē laikā, kad banka izmanto valsts atbalstu.

Komisijas lēmums ir spēkā sešus mēnešus, pēc tam Latvijai ir jāpārtrauc valsts atbalsts bankai vai atkārtoti jāziņo Komisijai par jaunu novērtējumu. Tas ļaus Komisijai pārbaudīt to, ka atbalsta pasākumi neturpinās arī pēc finanšu krīzes pārvarēšanas. Komisija patur sev tiesības pārskatīt savu novērtējumu, ja Latvijas iestādes šos pasākumus grozīs.

Šā lēmuma nekonfidenciālā versija būs pieejama Valsts atbalsta reģistrā Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē ar numuru NN 68/2008, tiklīdz būs atrisināti ar konfidencialitāti saistītie jautājumi. Jaunās interneta un Oficiālā Vēstneša publikācijas par pieņemtajiem lēmumiem valsts atbalsta jomā ir apkopotas elektroniskajā apkārtrakstā State Aid Weekly e-News.

Nov 25, 2008
Parex banka un interneta portāls Delfi organizē jautājumu – atbilžu sesiju ar Valēriju Karginu

Finanšu tirgiem visā pasaulē pienākuši ne tie vieglākie laiki. Lielākās ASV, Eiropas, Skandināvijas, Krievijas un citas bankas saņem palīdzību no savām valstīm, lai stiprinātu savu stabilitāti un radītu klientos pārliecību par darbību nākotnē. Latvijā par šādu banku kļuvusi Parex banka. No brīža, kad valdība pieņēma lēmumu palīdzēt bankai, Parex banka kļuvusi par vispopulārāko banku gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Parex zīmols vēl līdz šim nav pazudis no ētera un laikrakstu pirmajām lappusēm. Pateicoties interneta attīstībai, kur galveno portālu auditorija ir salīdzināma ar lielāko masu informācijas līdzekļu rādītājiem, tagad ir radusies iespēja uzdot savu jautājumu.

Parex banka sadarbībā ar interneta portālu Delfi organizē jautājumu – atbilžu sesiju ar Valēriju Karginu – Parex bankas dibinātāju un vadītāju par šādu tēmu loku:

  • pasaules finanšu krīze;
  • Latvijas ekonomikas stāvoklis šodien un prognozes nākotnei;
  • Parex bankas vēršanās pēc palīdzības pie valsts;
  • privātā un valsts kapitāla sadarbības formas;
  • Parex bankas nākotnes plāni Latvijā un ārpus tās robežām;
  • komercbanku situācija Latvijā.

Savus jautājumus minēto tēmu ietvaros ikviens lasītājs var nosūtīt uz interneta portālu Delfi līdz 27.novembrim plkst.12.00. Atbildes lasiet portālā Delfi pirmdien, 1.decembrī.

Nov 12, 2008
Gatis Kokins pēc bankas valdes aicinājuma atgriežas strādāt Parex bankā

Situācijā, kad starptautiskās finanšu krīzes apstākļos Latvijas valsts ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt a/s Parex banka, bankas valde ir uzaicinājusi Gati Kokinu atgriezties strādāt bankas vadībā, ieņemot viceprezidenta amatu. G. Kokins ir piekritis veikt šos pienākumus, lai, izmantojot savu kompetenci finanšu sektorā un arī Parex bankā, veicinātu bankas sekmīgu darbību saspringtajos tirgus apstākļos.

Kā zināms, G. Kokins jau iepriekš strādāja a/s Parex banka no 1997. gada līdz 2007. gada oktobrim, kad viņš atstāja klientu apkalpošanas viceprezidenta amatu, lai pievērstos uzņēmējdarbībai.

G. Kokins, piekrītot aicinājumam atgriezies bankā, jau 12.novembrī uzsāk vadīt klientu apkalpošanas un piesaistes darbu ar valsts un pašvaldību klientiem, kā arī vadīt privātbaņķieru nodaļu un Parex bankas filiāļu darbību ārvalstīs.

Laikā, kad politiskās partijas Sabiedrība citai politikai valdes priekšsēdētājs G.Kokins strādās Latvijas valsts atbalstītā bankā, viņš neveiks aktīvu politisko darbību.

Parex bankai un tās klientiem ļoti noderēs G. Kokina zināšanas un ilgstošā pieredze banku sektorā, kā arī vadītāja talants, ko viņš ir pierādījis, strādājot vadošos amatos Vācijas-Latvijas bankā, Hansabankā un Parex bankā.

Nov 11, 2008
Parex banka paraksta līgumu ar Latvijas valdību

Pirmdien, 10. novembrī tika parakstīt līgums, kas ļauj A/S „Parex banka” saņemt finansiālo atbalstu no Latvijas valdības. Līgumu parakstīja Latvijas finanšu ministrs Atis Slakteris, valsts a/s “Latvijas Hipotēku un zemes banka” prezidents Inesis Feiferis un a/s „Parex banka” līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Saskaņā ar parakstīto līgumu 51% bankas akciju pārņem a/s “Latvijas Hipotēku un zemes banka” – komercbanka ar 100% valsts kapitālu.

Parakstītā līguma rezultātā “Parex banka” kļūs par “Latvijas Hipotēku un zemes bankas” meitas sabiedrību. 34% no bankas kapitāla tiks ieķīlātas par labu Hipotēku bankai, līdz ar to šo akciju balsstiesību izmantošana tiks nodota Hipotēku bankai. 15% akciju no “Parex bankas” kapitāla paliek mazākuma akcionāru īpašumā. Pēc gada bankas bijušie lielākie līdzīpašnieki ir tiesīgi atpirkt savas akcijas.

Lai nodrošinātu savu saistību izpildi, akcionāri ir apņēmušies ieķīlāt atlikušās viņiem piederošās “Parex bankas” akcijas un savus privātīpašumus, kā arī kā finanšu nodrošinājumu katrs saglabāt savus noguldījumus bankā vismaz 14 miljonu latu apmērā.

Līdzšinējais “Parex bankas” valdes priekšsēdētājs V. Kargins tiks aizstāts ar valsts izvirzītu personu, kuru saskaņā ar likumu būs jāapstiprina Latvijas finanšu sektora regulatoram Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Šobrīd Latvijas finanšu ministrs Atis Slakteris kā iespējamo kandidātu bankas valdes priekšsēdētāja amatam ir minējis “Latvijas Hipotēku un zemes bankas” prezidentu Inesi Feiferi. Savukārt par “Parex bankas” padomes priekšsēdētāju plānots izvirzīt Finanšu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski. Gan V. Kargins, gan V. Krasovickis turpinās darbību bankas valdē, tādējādi uzņemoties pilnu atbildību par bankas turpmāko darbību.

Par iegūtajām “Parex bankas” akcijām Latvijas valsts apņemas sniegt atbalstu bankai pārfinansējot bankas sindicēto kredītu. Bankai būs arī iespēja saņemt aizdevumu līdz 200 miljoniem latu (366 miljoni USD), lai garantētu tās operacionālo darbību. Šis aizdevums var kalpot par pamatu subordinētā kapitāla veidošanai, tā termiņš būs līdz 10 gadiem.

Izmaiņas akcionāru un vadības struktūrā tiks veiktas nākošo divu nedēļu laikā. “Latvijas Hipotēku un zemes banka” un AS “Parex banka” netiek apvienotas. Abas bankas arī turpmāk strādās kā atsevišķas finanšu institūcijas - katra ar savu operatīvo pārvaldi un vadību. Uz doto brīdī nav pieņemts lēmums par “Parex bankas” nākotnes attīstības stratēģiju, taču bankas prioritāte joprojām ir tās klienti un to apkalpošana augstākajā līmenī, atjaunojot un stiprinot klientu uzticību bankai. Valsts kā lielākā akcionāra un drošības garanta klātbūtne ir tam visspēcīgākais arguments un atbalsts.

Kā ziņots iepriekš, sestdien, 8. novembrī, valdība ārkārtas Ministru kabineta sēdē pieņēma lēmumu sniegt atbalstu AS “Parex bankai”. Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Bankas akcionāri vērsās pie valdības ar lūgumu sniegt valsts palīdzību, jo pēdējā mēneša laikā bija vērojama bankas aktīvu kvalitātes pazemināšanās, kas ietekmēja kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītājus. Padziļinoties globālajai finanšu krīzei un Zviedrijas valdībai pieņemot lēmumu sniegt atbalstu savām bankām, kuru filiāles darbojas Latvijā, “Parex banka” nonāca nevienlīdzīgas konkurences situācijā.

Nov 9, 2008
Parex banka pieņem lēmumu izmantot valsts atbalsta programmu

Mēs izsakām gandarījumu par Latvijas valdības šīs dienas pieņemto lēmumu arī Latvijā iedzīvināt Eiropas Savienības valstu vadītāju pieņemtos principus par valsts atbalsta sniegšanu finanšu sektoram globālās finanšu krīzes kontekstā. Valdības programma finanšu institūciju atbalstam nav unikāla. Līdzīgas valsts atbalsta programmas bija pieņemtas vairumā Eiropas Savienības valstu, tajā skaitā, Zviedrijā, kuras bankām pieder 46% Latvijas banku sistēmas kopējie banku aktīvi, Vācijā, Lielbritānijā, Ungārijā un citās valstīs.

Parex banka ir lielākā Latvijas banka ar vietējo kapitālu, un valdība šodien apstiprināja noteikumus, uz kādiem tiks sniegta palīdzība bankai. Izmantojot šo mehānismu, Parex banka saņēma valdības lēmumu izsniegt garantijas, kas novērš iespējamās šaubas bankai piesaistīt finansējumu pasaules finanšu tirgū, un veicina bankas likviditātes saglabāšanu augstā līmenī.

Valsts atbalsts tiek piešķirts uz komerciāliem noteikumiem, kas nozīmē, ka bankas akcionāri uzņemas sev noteiktas saistības valsts priekšā. Saskaņā ar līguma noteikumiem starp banku un valdību, valstij tiek pārdots 51% Parex bankas akciju ar tiesībām esošajiem akcionāriem tās atpirkt.

„Mēs lieliski apzināmies gan savas, gan arī valsts rīcības pareizību. Tagadējais sadarbības modelis palīdz mūsu klientiem, akcionāriem un menedžmentam. Mūsu klienti, kas uzticējuši savus naudas līdzekļus bankai, arī šajā reizē atbalstīs vadības lēmumu, jo pēdējo 20 savu pastāvēšanas gadu laikā Parex ne vienu reizi vien ir pierādījis savu pieņemto lēmumu savlaicīgumu,” saka Parex bankas padomes priekšsēdētājs Guntars Grīnbergs.

Papildus informācija:
Viktors Zaķis
Parex bankas Korporatīvo komunikāciju speciālists
Tālrunis: 6 701 0141 vai 2 947 6754
e-pasts: viktors.zakis@parex.lv